"Domāju, ka daudzi biznesmeņi, uzņēmēji un politiķi droši vien būs ar mani vienisprātis, ka būtu muļķīgi, Latvijai izpildot kritērijus, neizmantot šo unikālo iespēju uzkāpt uz eiro kuģa," uzsvēra Rimšēvičs.
Tiesa, ja Latvija izpilda šos kritērijus un nevēlas ieviest eiro, "varam arī iepauzēt", atzina Latvijas Bankas vadītājs.
Rimšēvičs noraidīja bažas par negatīvo iespaidu, kādu eirozonas problemātiskās valstis varētu atstāt uz Latviju, pievienojoties kopējās valūtas "klubam". Piemēram, Grieķijas problēmas neatstāj sliktas sekas uz tādām stabilām eirozonas valstīm kā Somija un Igaunija.
Latvijai arī neesot jāskatās uz sliktajiem piemēriem, kad citas jau eiro lietojošās valstis nepilda Māstrihtas kritērijus. "Tās ir viņu problēmas, viņi par to arī maksā ar augstākiem procentiem. (..) Mums jāskatās uz labajiem piemēriem: skatieties uz Maltu, Slovēniju un Igauniju, kuras izpilda visu to, kas ir jāizpilda," uzsvēra Rimšēvičs, piebilzdams, ka šīs valstis arī bauda savu sasniegumu augļus - labāku investīciju vidi, augstākus reitingus, lielāku darba vietu skaitu un visu pārējo.
Kā ziņots, tā sauktie Māstrihtas kritēriji paredz, ka valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no IKP, valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP, ilgtermiņa procentu likmes nedrīkst vairāk nekā par diviem procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās ES valstīs, kurās procentu likmes ir viszemākās, un inflācijas līmenis nedrīkst vairāk nekā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās ES valstīs, kurās inflācija ir viszemākā.