Kā intervijā laikrakstam "Telegraf" sacīja Grifits, Latvijas ekonomika nav saistīta tikai ar eirozonas valstīm, bet gan arī ziemeļvalstīm, Krieviju un NVS. Turklāt Latvijai nav ciešu tirdzniecības saišu ar Grieķiju, Spāniju un citām valstīm eirozonas perifērijā, savukārt Vācijā, Polijā un Ziemeļeiropas valstīs sevišķu ekonomikas problēmu nav.
Grifits atzīst, ka Latvijas ekonomika ir maza un vienmēr būs saistīta ar citām valstīm, tomēr ir vairākas lietas, ko Latvija var izdarīt pati, tostarp strukturālās reformas, veselības apdrošināšanas sistēmas un izglītības kvalitātes uzlabošana, kā arī cīņa ar korupciju. "To visu varat darīt neatkarīgi no pārējās pasaules, tādā veidā uzlabojot savu ekonomiku," sacīja Grifits.
Vienlaikus Grifits norāda, ka eiro ieviešanai jāpaliek Latvijas prioritātei, jo risinājums problēmām eirozonā tiks rasts.
"Tomēr atkārtošos, eiro nav panaceja," sacīja Grifits, norādot, ka fiskālās disciplīnas ievērošana nepieciešama jebkurā gadījumā.
Jau ziņots, ka Spānija pirmdien oficiāli lūgusi eirozonai aizdevumu valsts banku rekapitalizēšanai. Oficiāla summa vēstulē minēta netiek, tomēr iepriekš Spānija atzina, ka banku sistēmas rekapitalizēšanai tai nepieciešami līdz pat 62 miljardiem eiro (44 miljardiem latu), kas gan ir krietni mazāk, nekā piekritusi aizdot eirozona.
Oktobrī eirozonas līderi paziņoja, ka tikšot norakstīti 50% jeb 100 miljardi eiro (70 miljardi latu) no Grieķijas parāda privātajiem kreditoriem, kamēr Atēnu kopējais parāds veido 350 miljardus eiro (245 miljardus latu). Vienlaikus finanšu ministri vienojušies par papildu 130 miljardu eiro (91 miljards latu) liela aizdevuma piešķiršanu Grieķijai, lai glābtu valsti no maksātnespējas.
Jau 2010.gadā Eiropas Savienība un Starptautiskais Valūtas fonds piešķīra Grieķijai 110 miljardus eiro (77 miljardu latu) lielu aizdevumu, taču ar to izrādījās par maz.