Vēsturiskā pieredze par to, ka dažādu institūciju apvienošanai parasti seko kopējo darbības apjomu mazināšana, darbinieku atlaišana, ēku atbrīvošana un patērētājiem – pakalpojumu pieejamības pasliktināšanās, motivē automātiski projicēt kaut ko tādu arī uz šo gadījumu. Laimīgā kārtā nekas par apvienošanu vēl nav izlemts, tēma diskutējama, tātad panikā krist pāragri. Taču šis ir īstais laiks, lai vēsu prātu definētu, ko tad sagaidām no abu lielo valsts ārstniecības iestāžu darba.
Man daudzkārt nācies intervēt gan vienas, gan otras slimnīcas vadītājus un darbiniekus, un ik reizi tiešām esmu saskāries ar to, ka "tie otri" tiek uztverti kā netīkami konkurenti. Gan cīņā par valsts budžeta atbalstu, gan vēlmēs neatpalikt tehnoloģiju ziņā. Konkurence, protams, ir laba lieta privātajā biznesā, taču šajā gadījumā visdrīzāk kaitīga, jo sāncensība mazāk orientēta uz labumu, ko gūst pacients, vairāk – uz neatpalikšanu aprīkojuma (ko pēc tam ne vienmēr pienācīgi noslogo) iegādē.
No pacienta viedokļa būtiskas divas lietas. Vispirms – lai saglabājas neatliekamās palīdzības sniegšana katrā no Daugavas pusēm, jo būtu neloģiski steidzami hospitalizējamus cilvēkus vest cauri centra sastrēgumiem, piemēram, no Bolderājas uz Gaiļezeru vai no Juglas uz Āgenskalnu. Otrkārt, ja nu pienāk tas brīdis, kad jāārstējas ambulatori vai stacionārā, gribētos, lai palīdzības sniegšanā būtu pieejami valsts lielāko ārstniecības iestāžu vislabākie speciālisti, ne tikai tie, kas tiek algoti vienā vai otrā "juridiskajā personā".
Dažādu ārstniecības jomu speciālisti, kas tur strādā, neapšaubāmi ir daudz kompetentāki par to, kā efektīvāk būtu pārstrukturējami abās ārstniecības iestādēs sniegtie pakalpojumi un kā veidojama sadarbība starp zinātniekiem, kas tur veic pētījumus. Šajā gadījumā svarīgi šo jautājumu uzdrošināties maksimāli detalizēti izrunāt, rodot labākos risinājumus, nevis sākt būvēt barikādes, sargājot katram savu "dzimto viensētu". Savukārt attiecībā uz sadarbības ceļa pirmo soli – abu slimnīcu kopīgas padomes veidošanu – ļoti gribētos, lai arī tās darbam būtu redzams rezultāts konkrētu iniciatīvu veidā. Vismaz uz šī piemēra varētu tikt lauzts vēsturiski veidojies stereotips par padomēm kā vien siltām amatu vietām kādiem politiski vajadzīgiem cilvēkiem.
Skolnieciņš