Pēc valdības lēmuma izsoles ceļā piedāvāt Vāgnera namu privātam nomniekam, VNĪ valdības uzdevumā izsludināja divas pieteikšanās vēsturiskās ēkas nomas tiesībām uz 30 gadiem, saglabājot nosacījumu - ēkai pēc nomas tiesību beigām jāpaliek valsts īpašumā un tajā jāsaglabā un jāīsteno kultūras funkcija. Pretendents, kurš Vāgnera namā būtu gatavs piedāvāt vēsturiskās ēkas mantojuma saglabāšanu un valsts noteiktās kultūras funkcijas īstenošanu, līdzšinējā izsoļu termiņā pagaidām nav pieteicies.
Tas nozīmē, ka, atbilstoši 10.jūlijā valdības sēdē lemtajam, tiks atkārtoti izskatīti citi nekustamā īpašuma attīstības scenāriji. VNĪ aicinās valdību atkārtoti skatīt darba grupas iesniegtos piecus Vāgnera zāles iespējamos attīstības scenārijus un lemt par finansējuma piesaisti
"Ēka ir īpaša, tai ir kultūrvēsturiski saistošs stāsts. Ir skaidrs, ka valstij tik vērtīgs nams nevar tikt izsolīts kā īpašums ar zemu "ieejas" slieksni, un atdots, piemēram, kādas viesnīcas vai tamlīdzīgas nomas mērķim. VNĪ ir jāsaglabā šis īpašums Latvijas valstij un vienlaikus jārod saprātīgs risinājums no uzņēmējdarbības vai pielietojuma viedokļa - nomniekam jānāk ne tikai ar ekonomisku aprēķinu, bet ar pievienoto saturisko vērtību. Tik sabiedriski nozīmīga pērle valsts vēstures stāstā un vecpilsētas pilsētvidē ir jāsaglabā," uzskata VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.
"Tā kā te nav vienkārši ekonomisks aprēķins, jo valdība ir lēmusi šeit saglabāt kultūras funkciju ēkā ar vēsturiski bagātu un restaurējamu mantojumu, šis ir jautājums par kādu augstākas raudzes uzņēmēju, neizslēdzot arī mecenātu piesaisti un viennozīmīgi visiem potenciālajiem investoriem šādiem lēmumiem ir nepieciešams laiks izvērtēšanai un aprēķiniem. Es teiktu, šobrīd tas ir tikai sākums sabiedrības diskusijai, kā nekā ir piedāvāti vairāki ēkas tālākas attīstības varianti. Nomas tiesības ir loģisks solis, bet tikai viens no iespējamiem scenārijiem," uzskata nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Colliers International" partneris Ēriks Bergmans.
Diskusija par Vāgnera zāles tālāko likteni sabiedrībā virmo jau kopš 2006.gada, kad tur beidzās aktīvā Vāgnera nama zāles koncertdzīve. Pērn valdība sāka aktīvi darboties šajā jautājumā, izvērtējot iespējas, uzskatot, ka namam jāatdod tā rosīgā dzīve. Šim nolūkam valdība izveidoja īpašu darba grupu, uzdodot tai izstrādāt ēkas tālākos attīstības scenārijus.
Darba grupas, kurā piedalījās Finanšu ministrijas, Kultūras ministrijas un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāvji, rīcības rezultātā tika veidoti aprēķini un izstrādāti pieci alternatīvi Vāgnera nama turpmākās attīstības scenāriji, lai valdība varētu izšķirties par lēmumu, kas ļautu pieņemt valstij izdevīgāko un īstenojamāko ēkas tālākas attīstības plānu. Jūlijā notikušajā Ministru kabineta sēdē tika izskatīti pieci dažādi iespējamie turpmākās Vāgnera nama attīstības scenāriji, kuri paredzēja: īpašuma atjaunošanu par valsts budžeta līdzekļiem; īpašuma atjaunošanu, izmantojot publisko un privāto partnerību; īpašuma nodošanu ilgtermiņa nomā ar nomnieka pienākumu atjaunot ēku; īpašuma nodošanu Rīgas pašvaldības īpašumā vai īpašuma atsavināšanu publiskā izsolē.
Valdība nolēma atbalstīt Vāgnera nama iznomāšanu privātajam partnerim ārpus vispārējās valdības sektora uz maksimālo likumā iespējamo termiņu - 30 gadiem, nosakot VNĪ 2018.gada septembra beigas kā termiņu izsoles īstenošanai, taču nomniekam jārēķinās ar pamatīgiem kapitālieguldījumiem, jo ēka ir kultūrvēsturisks piemineklis un valstij rūp to savest kārtībā.
Kā otrā labākā alternatīva, vadības skatījumā lēmuma pieņemšanas brīdī tika atzīta ēkas pielāgošana VSIA "Latvijas Koncerti" darbības nodrošināšanai, izvietojot tajā biroju, kā arī "Latvijas Koncertu" māksliniecisko struktūrvienību - valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga", Latvijas Radio kora un Latvijas Radio bigbenda - mēģinājumu un mākslinieku darba telpas, mūzikas instrumentu noliktavu un koncertdarbības nodrošināšanai nepieciešamās saimnieciskās telpas, kas prasītu valsts finansējuma piesaisti.
"Latvijas koncerti" vadītājs Guntars Ķirsis paudis gatavību šādam scenārijam, uzskatot, ka ēkai tās vēstures stāsta dēļ jābūt 100 procenti saistītai ar mūziku. "Vāgnera namam ir nozīmīga loma Latvijas koncertdzīvē - ir ārkārtīgi maz šādu kultūras pieminekļu, kas saistītu mūs ar pasaules kultūrtelpu. Vāgnera zāle ir spēcīgs magnēts - tā atvērtu durvis uz Rietumeiropu, ko simbolizē Vāgnera mūzika. Šādas tiešas sasaistes šobrīd Latvijā nav. Sabiedrības daļai pasaulē tas atvērtu durvis uz Latviju kā kultūras galamērķi," atzina Ķirsis, uzsverot, ka arī nekur citur Eiropā valsts neatdod savu kultūrvēsturisko ēku, nesaistot to ar valsts kultūrpolitikas mērķiem.
Par Vāgnera nama tālāko likteni valsts lems pēc VNĪ iesniegtā ziņojuma valdībai par Vāgnera zāles pašreizējo izsoles gaitu un rezultātu. Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, ziņojums jāiesniedz līdz 30.septembrim.
Ēka Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, celta 1781.gadā. Kādreiz ēkā ir atradies Rīgas Pilsētas teātris, par kura galveno diriģentu no 1837. līdz 1839.gadam strādāja pasaules slavenais komponists Rihards Vāgners. Ēka ir ievērojams kultūrvēsturisks piemineklis un nozīmīga kultūras dzīves sastāvdaļa - no 1988.gada līdz savai slēgšanai 2006.gadā šajā namā darbojās Vāgnera koncertzāle.
Īpašums 2006.gadā pārņemts no Kultūras ministrijas Finanšu ministrijas valdījumā un nodots VNĪ saglabāšanai un uzturēšanai uz laiku, kamēr valdība pieņems lēmumu par to, kādā veidā šī ēka būtu tālāk izmantojama kopā ar lietošanas ierobežojumu, kas paredzēja, ka, atjaunojot ēkā darbību, Vāgnera nams turpina īstenot kultūras funkciju. Pārņemot ēku, veikta tehniskā apsekošana ēkas pamatiem un konstrukcijām, kā arī arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, kas atklāja telpu iekšējās apdares un restaurējamo arhitektūras detaļu kultūrvēsturisko un māksliniecisko vērtību.
Šobrīd VNĪ, veicot ēkas saglabāšanas funkciju, gādā par to, lai ēkas tehniskais stāvoklis netiek pasliktināts un tā ir iekonservēta līdz brīdim, kad tiks rasts risinājums ēkas izmantošanai, ievērojot tās kultūrvēsturisko vērtību un kultūras funkciju nodrošināšanu. Ēkas saglabāšanas tiešie izdevumi, ieskaitot komunālos pakalpojumus, inženiertehnisko tīklu uzturēšanu, darba samaksu personālam, saimniecības materiālus, remonta darbus, ir vidēji 17 500 eiro gadā.
VNĪ pārmaiņu programmas "100 adreses Latvijas simtgadei" ietvaros šobrīd īsteno 32 nozīmīgus attīstības projektus 135 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma pārziņā ir vairāk nekā 500 ēku īpašumu 1,2 miljonu kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu vairāk nekā 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija. VNĪ strādā 530 darbinieki.