Pēc aktīvu apmēra Swedbank ir lielākā banka Latvijā, turklāt FKTK raksturo Swedbank kā vienu no sešām sistēmiski nozīmīgajām bankām mūsu valstī, liecina aģentūras LETA informācija. Swedbank peļņa 2016. gada pirmajos deviņos mēnešos bija 77 miljoni eiro, kas ir par 8% mazāk, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn.
Sods – vairāk nekā 1,3 miljoni eiro
FKTK vēsta, ka ar Swedbank noslēgts izlīgums, vienojoties par veicamajiem uzlabojumiem bankas iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitātes nodrošināšanai, turklāt bankai jānovērš FKTK pārbaudē atklātie trūkumi. "Līgumā paredzēts piemērot Swedbank soda naudu 1 361 954 eiro apmērā, kas ir mazāk nekā likumā noteiktais maksimālais sods, ņemot vērā, ka banka brīvprātīgi jau sākusi novērst pārbaudē konstatētos trūkumus un veikt nepieciešamos uzlabojumus," informē FKTK un uzsver, ka soda nauda tiks ieskaitīta valsts budžetā.
Uz Dienas jautājumu, vai FKTK konstatētie pārkāpumi saistīti ar tā dēvētajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) shēmām, Swedbank atbild noliedzoši. "Konstatētās nepilnības nav saistītas ar konkrētiem gadījumiem, bet gan klientu datu dokumentāciju, patiesā labuma guvēju noteikšanu un darījumu kopējo uzraudzīšanu," apgalvo Swedbank Komunikācijas virziena vadītāja Lolita Stašāne un turpina: "Swedbank pieņēmusi lēmumu pilnībā pārtraukt finanšu pakalpojumu sniegšanu tiem klientiem nerezidentiem, kuri rada bankai paaugstinātu risku noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā. Tā ir ierobežota juridisku personu grupa, kas pamatā reģistrēta zemu nodokļu režīma valstīs."
To, vai FKTK bankā atklātie pārkāpumi varētu būt saistīti ar PVN shēmām, Dienai neapstiprina arī FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Laima Auza. "FKTK savas kompetences ietvaros pārbaudēs vērtēja, cik efektīvi darbojas bankas iekšējā kontroles sistēma, t. i., vai banka ievēro visas normatīvās prasības Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFN likuma) jomā, tajā skaitā klientu darījumu izpētē. Tā nav FKTK kompetence sniegt vērtējumu, vai kāds darījums ir daļa no PVN shēmas vai citām krāpnieciskām darbībām," atbildē Dienai skaidro Auza.
Te gan jānorāda, ka FKTK apgalvojums – tā nav komisijas kompetence – liek atcerēties finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas nesen Dienai teikto: "Diemžēl Latvijā kontrolējošās institūcijas ir ļoti sadrumstalotas. Ja kontrolējošās institūcijas aktīvāk sadarbotos, tad varētu labāk cīnīties ar blēžiem. Man simpātiski ir Igaunijas un Zviedrijas piemēri, jo tur notiek ļoti cieša kontrolējošo institūciju sadarbība un sistemātiska, intensīva informācijas apmaiņa. Mums katra institūcija ir sava impērija, un vēl institūcijas iekšienē katra struktūra arī ir atsevišķa impērija, bet sadarbība ir ļoti vāja."
Auza arī norāda, ka FKTK "vēlas uzsvērt – Swedbank tika piemērots sods par trūkumiem iekšējās kontroles sistēmas darbībā, analizētajos darījumos konstatējot neatbilstību regulējošajām prasībām".
FKTK vakar izplatītajā paziņojumā arī skaidrots, ka banka "nebija pievērsusi pietiekamu uzmanību klientu veiktajiem sarežģītiem, savstarpēji saistītiem darījumiem, kuriem šķietami nav ekonomiska vai nepārprotami tiesiska mērķa. Tāpat banka nebija savlaicīgi ieguvusi dokumentus un informāciju par klientu saimniecisko un personisko darbību, tajā skaitā to veiktajiem darījumiem tādā apmērā, lai pārliecinātos, ka tie nav uzskatāmi par aizdomīgiem darījumiem, un tādējādi nenodrošināja pietiekami efektīvu iekšējās kontroles sistēmas darbību atbilstoši NILLTFN likuma prasībām".
FKTK arī akcentē, ka Kredītiestāžu likuma normas, kas bija spēkā pārkāpumu brīdī, nosaka – FKTK ir tiesīga piemērot soda naudu līdz 10% no bankas iepriekšējā finanšu gada neto ienākumu summas, kas veidotu lielāku summu nekā šajā gadījumā bankai noteiktais soda naudas apmērs. FKTK, nosakot piemērojamās soda naudas apmēru, ņēma vērā, ka banka brīvprātīgi sākusi veikt uzlabojumus, lai novērstu likuma pārkāpumus nākotnē un pilnveidotu iekšējās kontroles sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jeb NILLTFN jomā, turklāt stiprinot arī bankas tā dēvētās atbilstības kontroles funkciju, kas ietver darbinieku kapacitātes palielināšanu un informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumu uzlabojumus. FKTK ņēma vērā arī faktu, ka bankā līdz šim nebija konstatēti pārkāpumi NILLTFN jomā.
Jāatgādina, ka FKTK Atbilstības kontroles departamenta direktore Maija Treija šoruden Dienai sacīja: "Mēs cenšamies stiprināt banku iekšējās kontroles sistēmas un izpratni par to, kas liecina par negodīgiem darījumiem dažādās jomās, ne tikai nodokļu jomā. Ir noteikti bargāki sodi par normatīvo prasību neievērošanu, kas banku un nebanku sektora iespējamo dalību nelikumīgajās shēmās padara ekonomiski neizdevīgu. Sodi ir kļuvuši diezgan skarbi – līdz 10% no bankas kopējā gada apgrozījuma. Šis ir ļoti nopietns cipars. Tātad piepelnīt, piedaloties kādā shēmiņā, un par to atdodot līdz 10% no apgrozījuma – manuprāt, nav pamatots profesionāla baņķiera lēmums."
Vainīgo neesot
"Šajā situācijā nav konkrētu vainīgo personu," komentējot FKTK konstatētos pārkāpumus un piemēroto sodu, uzsver Swedbank pārstāve Lolita Stašāne un arī atbild noliedzoši uz jautājumu, vai bijušā Swedbank valdes priekšsēdētāja Māra Mančinska aiziešana no Swedbank vadītāja amata šīs vasaras beigās saistīta ar FKTK konstatētajiem pārkāpumiem. "Māris Mančinskis saņēma darba piedāvājumu, kuru viņš pieņēma," apgalvo Stašāne. Jāpiebilst, ka septembrī Mančinskis sāka strādāt Krievijā bankas Sankt-Peterburg galvenā izpilddirektora amatā. Savukārt Swedbank valdes priekšsēdētāja pienākumus no 12. septembra sāka pildīt Swedbank valdes loceklis un Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Reinis Rubenis, kura apstiprināšana amatā tiek saskaņota ar Eiropas Centrālo banku.
Jāatgādina arī, ka pēdējos mēnešos Swedbank mainījies ne tikai valdes priekšsēdētājs. Oktobra sākumā Swedbank paziņoja, ka darbu bankā atstājis valdes loceklis un Finanšu pārvaldes vadītājs Ansis Grasmanis un ka pie bankas Finanšu pārvaldes vadības stūres stājas Līga Šķendere, vēsta LETA.
Šonedēļ, komentējot FKTK konstatētās nepilnības Swedbank darbā, Stašāne atzīst: "Lai arī konkrēti gadījumi nav konstatēti, mēs piekrītam un atbalstām nepieciešamību stingrāk uzraudzīt un arī turpmāk ziņot par visiem aizdomīgajiem darījumiem, tāpēc Swedbank vadība uzņemas atbildību un ir jau veikusi nozīmīgu darbu, lai nepilnības novērstu, pieņemot papildu speciālistus un uzlabojot IT sistēmas tā, lai tās ātrāk identificētu aizdomīgus darījumus."
Swedbank "ļoti nopietni uztver FKTK pārbaudes slēdzienu, un ir apņemšanās aktīvi strādāt, lai panāktu turpmākos uzlabojumus mūsu iekšējās kontroles sistēmās un novērstu jebkādas nepilnības, kā arī cieši sadarboties ar uzraugošajām iestādēm," bankas oficiālajā paziņojumā šonedēļ sola Swedbank valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Reinis Rubenis.
Šoruden neilgi pēc stāšanās Swedbank valdes priekšsēdētāja amatā Rubenis, atbildot uz Dienas jautājumu, vai Swedbank ir pietiekams darbinieku skaits un pietiekama intelektuālā kapacitāte, lai identificētu aizdomīgos darījumus, sacīja: "Mums ir sistēmas aizdomīgo darījumu identificēšanai, ir darbinieki, kuri pie aizdomīgo darījumu identificēšanas strādā. Jau gadiem sniedzam daudz informācijas Kontroles dienestam, ne tikai šogad Valsts ieņēmumu dienestam. Es neteiktu, ka speciālistu trūkst. Kopumā bankas pārstāvji spēj identificēt aizdomīgu finansiālo uzvedību klientu lokā, tomēr mēs plānojam pieņemt darbā papildu cilvēkus, kas nodrošinās uzraudzības pastiprināšanu."
Rubenis arī Dienai atzina: "Patlaban līdz ar digitālo revolūciju mainās uzņēmumu darbības veids un arī aizdomīgo darījumu veicēju darbības mehānismi. Digitalizācijas laikmetā identificēt aizdomīgos darījumus kļūst aizvien sarežģītāk. Mēs plānojam nopietni pilnveidot dažādas mūsu sistēmas, to vidū darījumu uzraudzības sistēmu, aizdomīgo darījumu identificēšanai. Esam plānojuši apjomīgas investīcijas IT risinājumos, un līdz ar to, protams, nepieciešami arī cilvēki, kuri ar šīm sistēmām un sistēmu piefiksētajiem datiem prot strādāt."
Savukārt uz Dienas norādi, ka gan Latvijas Komercbanku asociācija (LKA), gan FKTK uzsver – bankas varētu būt prasīgākas pret saviem klientiem un rūpīgāk izvērtēt, kuru personu klientu lokā pieņemt, kuru nepieņemt, Rubenis sacīja: "Es piekrītu, ka bankām pret klientiem jākļūst prasīgākām, un gribu teikt, ka mēs jau arī prasīgāki kļūstam. Šogad esam izveidojuši īpašu Ilgtspējas un ētikas komiteju, nemitīgi uzlabojam procesus. Tomēr ir procesi, kas nenotiek dažās dienās un prasa ilgāku laiku. Te ir runa par kultūras un apziņas maiņu gan individuālā līmenī, gan visā sabiedrībā."
Kā ietekmēs klientus?
Uz jautājumu, vai FKTK un Swedbank panāktā vienošanās nozīmē to, ka turpmāk būs sarežģītāk atvērt kontu šajā bankā, Swedbank pārstāve atbild, uzsverot, ka "augsta riska nerezidentu uzņēmumiem mēs kontus neatvērsim un tos neapkalposim". Stašāne arī vērš uzmanību uz to, ka "ar katru gadu turpina pieaugt likumdošanas un uzraudzības prasības, kas visām bankām nozīmē aizvien vairāk uzdot jautājumus klientiem. Tā, piemēram, šogad aktualizējam klientu informāciju anketās, lai līdz gada beigām noskaidrotu politiski ietekmīgo personu statusu."
Swedbank pārstāve arī sola, ka FKTK un bankas noslēgtajam administratīvajam līgumam un piemērotajam sodam "nebūs ietekmes uz Swedbank darbības rādītājiem un tarifiem".
Cer uz FKTK neatlaidību
Latvijas Komercbanku asociācija pozitīvi vērtē FKTK aktīvo rīcību un attieksmi, stingri vērtējot banku iekšējās kontroles sistēmas un naudas atmazgāšanas novēršanas prasību ievērošanu, uzsver LKA pārstāve Baiba Melnace. "Tas apliecina, ka naudas atmazgāšanas novēršanas un atbilstības latiņa Latvijas normatīvajos aktos un to piemērošanā ir augsta un arvien paaugstinās. Tāpat arī bankas to ļoti labi apzinās un velta arvien lielākas pūles un resursus, lai šīs prasības ievērotu," uzskata LKA pārstāve.
Jāuzsver, ka savā savstarpēji noslēgtajā līgumā FKTK un Swedbank vienojušās par turpmākajiem pasākumiem, ko banka apņemas noteiktajos termiņos pilnībā izpildīt, lai pilnveidotu NILLTFN iekšējās kontroles sistēmu un stiprinātu tās darbības efektivitāti, un FKTK sola uzraudzīt, vai banka pilda līgumā ietvertās apņemšanās tajā noteiktajos termiņos un apjomā.
Melnace arī norāda – LKA cer, ka FKTK darbs tiks konsekventi turpināts attiecībā uz visiem finanšu pakalpojumu tirgus spēlētājiem. Te jāatgādina arī FKTK pārstāves Maijas Treijas nesen Dienai teiktais – dažādu FKTK īstenoto kontroles pasākumu mērķis ir padarīt arī bankām nepievilcīgu iesaistīšanos jebkādos nelikumīgos darījumos.
Jāņem arī vērā, ka Dienas rakstu sērijā, kas veltīta PVN shēmu apkarošanai, iztaujātie eksperti atzinuši – "netiešā veidā, klusējot PVN shēmu eksistēšanu atbalsta bankas, lielākoties universālās bankas, jo bankas rēķinās ar to, kāda ir Latvijas sabiedrība un tātad – šo banku klienti. Bankas nevēlas zaudēt klientus un piever acis uz šīm shēmām".
Menedžeris
VVZ