Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde man atbildēja, ka SIA "Pakistan Kebab" nav formējusi ielūgumus/izsaukumus ārzemnieku uzaicināšanai sakarā ar nodarbinātību. Tāpat nav nodarbināti ārzemnieki, kuri būtu aicināti, pamatojoties uz nodarbinātību. Tad, kas strādā šajā uzņēmumā?
— Jānis Dombrava (@janisdombrava) May 30, 2018
Jāatbilst kritērijiem
PMLP statistika norāda, ka līdz 2018. gada 1. janvārim izsniegtas 3397 derīgas termiņuzturēšanās atļaujas trešo valstu iedzīvotājiem. Kopumā secināms, ka ārvalstu studentu skaits Latvijā ar katru gadu pieaug - laika posmā no 2012. līdz 2018. gadam trešo valstu studentu skaits ir palielinājies aptuveni piecas reizes, populārākās valstis ārpus ES, no kurām studenti ierodas Latvijā, ir Indija un Pakistāna.
Lai students drīkstētu uzsākt mācības kādā no Latvijas izglītības iestādēm, līdz uzturēšanās atļauju saņemšanai jāmēro garš ceļš – jāiesniedz studiju līgums, ceļošanas dokumenti, izziņa par sodāmību. Iebraucēji tiek arī intervēti, lai iegūtu izpratni par viņa vēlmi mācīties, nākotnes mērķiem un valodas zināšanām. Tāpat ir nepieciešams arī atbilstošs izglītības dokuments, kas ļauj studēt konkrētajā studiju programmā, kā arī jāatbilst izvēlētās augstskolas noteiktajām prasībām. PMLP vēsturē, kā informē Ģirts Pommers, ir bijuši gadījumi, kad uzturēšanās atļauja tiek anulēta, jo ir zudusi pārliecība par studenta patieso vēlmi mācīties, nav ievēroti augstskolu iekšējās kārtības noteikumi vai imigrācijas nosacījumi.
“Tāpat kā mūsu studentiem, tā arī ārzemniekiem gadās, ka, tiekot prom no vecākiem, paveras plašā dzīve un aizmirstas galvenais uzdevums”, stāsta Pommers. Studiju programmas izvēlē studenti reizēm arī kļūdās, jo tā neatbilst personīgajām interesēm, arī augstskolu slodze un prasības dažreiz izrādās pārāk grūtas, tāpēc studijas pamet vai tiek no tām atstādināti. Par atskaitītajiem studentiem augstskolas informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi. Termiņuzturēšanās anulēšanas termiņš ir 30 dienas, taču, izvērtējot katru gadījumu individuāli, termiņuzturēšanās anulēšanu un atrašanos ilgumu Latvijā PMLP amatpersonas parasti pieņem nevilcinoties, informē Ģirts Pommers.
“Nevar iedalīt dažādās grupās pēc etniskās piederības”
Latvijas Universitātes ārējo sakaru koordinatore Laura Tuktēna uzskata, ka ārzemju strādājošo studentu skaits diez vai atņem latviešiem darba vietas “grūti pateikt, cik nodarbināti ir ārzemju studenti, jo nevar izsekot viņu gaitām ārpus studijām, tomēr, manuprāt, nodarbināto skaits nav liels, jo ir ļoti noslogots studiju grafiks, it īpaši medicīnas studentiem”. Tuktēna piebilst, ka cilvēkus nemaz nevar iedalīt dažādās grupās pēc etniskās piederības “dalīt cilvēkus pa kvotām būtu grūti, jo daudzi arī trešo valstu studenti ir ieguvuši ES pilsonību, jo ir pārcēlušies uz dzīvi Eiropā nesenā pagātnē”.
Arī Rīgas Stradiņa universitātē trešo valstu studentu skaits ir neliels, jo pārsvarā iegūt izglītību RSU ierodas no Vācijas, Skandināvijas, kuri pēc studiju beigšanas, dodas atpakaļ savās zemēs. “Jebkuram cilvēkam ir iespēja studēt vai strādāt citā valstī, ja vien tiek ievēroti attiecīgās valsts likumi, kas regulē šos procesus”, bilst Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas departamenta direktors Edijs Šauers.
Iecienītās un daudzās darba vietas
Lai noskaidrotu, vai darbs ātro ēdināšanu iestādēs tiešām ir tik pieprasīts, ka tas ierobežo pašmāju studentu iespējas sevi realizēt, portāls Diena.lv sazinājās ar CV-Online Latvia vadītāju Aivi Brodiņu, kurš apliecināja, ka pakalpojumu joma darba tirgū jauniešu vidū ir diezgan iecienīta, jo pakalpojumu joma ir vispopulārākā “prasības šāda veida vakancēm lielākoties ir – valodas, komunikācijas spējas, reizēm pat iepriekšējā pieredze netiek ņemta vērā. Arī ārvalstu studentu vidū darbs ātrajās ēdināšanas iestādēs ir iecienīts”. Tomēr, kā norāda informācija portālā CV-Online, pakalpojumu jomā ir visvairāk brīvās vakances, kas liecina, ka vismaz šobrīd darba vietas pietiek arī pašmāju strādāt gribētājiem.
Kā liecina Diena.lv novērojumi, apmeklējot dažādas interneta sludinājumu vietnes, gan ātrās ēdināšanas iestādes, piemēram, picērijās, kebabnīcās un burgeru restorānos, gan smalkākās vakariņošanas vietās darbinieki tiek aktīvi meklēti gan darbam virtuvē, gan klientu apkalpošanai. Piemēram, Čili picas personāldaļā portālam Diena.lv pastāstīja, ka arī šajā ēdināšanas iestādē darbinieku trūkst - “mēs cītīgi strādājam, lai aizpildītu vakances”. Ārzemju studentiem ir noteikts darba stundu skaits nedēļā – 20 stundas, savukārt pašmāju studenti drīkst strādāt vairāk, kas ir darba devēju interesēs - “lielākas iespējas joprojām paliek vietējiem”.