Uz monētas attēlots Vidzemes ģerbonis, tā ievada Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltīto divu eiro piemiņas monētu sēriju, kas būs viens no Latvijas Bankas veltījumiem valsts 100 gadu jubilejā. Monēta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijā un citās eiro zonas valstīs, tādējādi, sagaidot mūsu valsts 100 gadu jubileju, tā ceļos pa visu Eiropu, stāstot par Latviju, pauž Latvijas Banka.
Latvijas valsts 100 gadu jubilejas pasākumu programma veidota, paredzot svētku un paliekošu vērtību radīšanā iesaistīt visu sabiedrību, ikvienu cilvēku un iestādi. Valsts 100 gadu jubilejas gaidīšanu ievadīs jau 2017. gadā plānotie darbi un pasākumi, bet Latvijas rotāšana svētku noskaņās ilgs piecus jubilejas gadus. Latvijas Banka piedalīsies ar tās lomai atbilstošu saturu, nodrošinot valsts finanšu vēsturē nozīmīgu notikumu izpēti un izcilu personību ieguldījuma vērtējumu un radot vairākas valsts izveidei veltītu piemiņas un kolekcijas monētu sērijas un atsevišķas monētas. Latvijas Banka valsts 100 gadu jubilejas atzīmēšanu noslēgs ar centrālās bankas 100 gadu jubileju 2022. gada 1. novembrī.
Piemiņas monētas nacionālās puses grafisko dizainu veidojis mākslinieks Laimonis Šēnbergs, bet plastisko veidojumu – Jānis Strupulis. Šēnbergs ir Latvijas Bankas monētu dizaina komisijas priekšsēdētāja vietnieks, 19 kolekcijas monētu grafiskā dizaina autors. Strupulis veidojis grafisko dizainu, bet plastisko veidojumu – vairākiem desmitiem Latvijas Bankas kolekcijas un apgrozības monētu. Piemiņas jeb īpaša dizaina apgrozības monētu Eiropas puse ar nominālvērtības norādi (mākslinieks ir Luks Luikss (Luc Luycx)), materiāls un izmērs neatšķiras no citām divu eiro apgrozības monētām.
Jaunās piemiņas monētas nonāks apritē tāpat kā cita apgrozības nauda – ar banku starpniecību sasniedzot tirdzniecības un citus uzņēmumus un iedzīvotājus. Latvijas Bankas kasēs Rīgā un Liepājā monēta būs pieejama apmaiņai no otrdienas, 15. novembra. divu eiro piemiņas monētas Vidzeme tirāža ir 1 miljons eksemplāru. Latvijas Bankas pieredze liecina, ka šāda tirāža ir pietiekama, lai monētas apmaiņai pietiktu visiem interesentiem vismaz vairākas nedēļas. 10 000 monētu būs iespējams iegādāties arī Brilliant Uncirculated kvalitātē īpašā suvenīriesaiņojumā (cena Latvijas Bankas kasēs – 7,30 eiro).
Numismātikas produktus iegādei, kā arī piemiņas monētas rullīšos (vienā rullītī 25 monētas) būs iespējams jau no pirmdienas, 14. novembra, rezervēt Latvijas Bankas jauno kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu rezervēšanas sistēmā, kas pieejama Latvijas Bankas interneta vietnes www.bank.lv Monētu sadaļā.
Latvijas Bankas izlaistajām monētām reversā ir uzraksts "LATVIJA", un monētas jostu tāpat kā visas citas Latvijā klajā laistās divu eiro apgrozības monētas rotā uzraksts "DIEVS * SVĒTĪ * LATVIJU *". Jaunās divu eiro monētas kaltas UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva).
Latvijas dalījums kultūrvēsturiskos apgabalos (Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale) noteikts Satversmes 3. pantā. Līdz 2018. gada beigām kā Latvijas Bankas veltījums Latvijas valsts 100 gadu jubilejā tiks izlaistas četras eiro piemiņas monētas ar kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņu attēliem. Šajos savulaik ar 1930. gada 26. aprīļa Noteikumiem par Latvijas apgabalu ģerboņiem noteiktajos un 2012. gadā ar īpašu likumu valsts simbolu tiesisko aizsardzību ieguvušajos ģerboņos ietvertie simboli saistīti ar vēsturiskām norisēm tagadējā Latvijas teritorijā. No Kurzemes un Zemgales pirmā hercoga Gotharda Ketlera ģerboņa pārmantots Zemgales ģerbonī attēlotais zilā laukā sudraba (Ketlera ģerbonī – zelta) alnis un Kurzemes ģerbonī ietvertais sudraba laukā pretēji pagriezts sarkans lauva. Savukārt Pārdaugavas hercogistes ģerbonī ietvertais sarkanā laukā sudraba grifs ar zobenu labajā ķetnā tagad gan bez zelta kroņa redzams Vidzemes ģerbonī (sarkanā laukā) un Latgales ģerbonī (zilā laukā pretēji pagriezts). Latvijas kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņu attēli līdz šim monētu dizainā nav izmantoti.
Vidzeme ir iedzīvotājiem bagātākais Latvijas novads, dodot mājvietu vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju. Vidzemē atrodas garākā Latvijas upe Gauja, augstākā virsotne Gaiziņš un lielākā ala – Gūtmaņala.
Vidzeme izveidojās teritorijā, kur līdz 13. gadsimtam dzīvoja latgaļi un lībieši un kas atbilst 17. gadsimta tā sauktajām zviedru Vidzemes latviešu daļas robežām (robežlīnija Daugava–Aiviekste–Pededze). 18. gadsimtā tur liela nozīme bija brāļu draudžu kustībai, bet 19. gadsimtā pastāvēja daudzi ievērojami lauku amatniecības centri un Rīgas jūras līča piekrastē tika būvēti burinieki. Jaunlatviešu kustības laikā Vidzemē aktivizējās latviešu kultūras darbinieki, un no šā novada nākuši daudzi pazīstami kultūras un mākslas jomas speciālisti. Vidzemes iedzīvotāji runā latviešu valodas vidus dialektā, augšzemnieku dialekta latgaliskajās un sēliskajās izloksnēs un lībiskā dialekta Vidzemes izloksnē, ko, kā uzskata Janīna Kursīte, vajadzētu iekļaut UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā tāpat kā suitu kultūrtelpu.
Latvijas Banka turpina īpaša dizaina apgrozības monētu kalšanas tradīciju Latvijā. Ikvienai eiro zonas valstij ir tiesības katru gadu emitēt divas īpaša dizaina divu eiro apgrozības monētas jeb piemiņas monētas, kā arī vēl vienu piemiņas monētu kalt vairāku eiro zonas valstu kopīgas programmas ietvaros, ja tāda tiek organizēta.