Izšķirties par labu algu paaugstināšanai liek arī darba devēju vēlme piesaistīt augsta profesionālā līmeņa speciālistus.
Vispārējs algu kāpums ikvienam par jebkuru darbu pagaidām nav vērojams. To norāda gan uzņēmumu un iestāžu pārstāvji, gan arī personāla atlases eksperti.
Vairāki uzņēmēji jau iepriekš Dienai norādījuši, ka pārspīlēta taupība arī nav tālredzīga, jo atalgojumam jābūt konkurētspējīgam savā nozarē, pretējā gadījumā jārēķinās ar lielu darbinieku mainību, kas ilgtermiņā nav izdevīga uzņēmējdarbības attīstībai, un pat pastāv risks palikt vispār bez darbiniekiem.
Jūtas drošāk
Latvijas ekonomikas izaugsme šī gada 2. ceturksnī, vērtējot gada salīdzinājumā, ir straujākā Eiropas Savienībā, vēsta LETA (Eurostat dati). Kompānijas Fontes pētījumi rāda, ka šogad mēneša pamatalga palielinājusies vidēji par 3,1%, bet gada kopējā alga - par 6%.
Pašreiz novērojama neliela algu palielināšanās, kas lielākoties balstīta uz atalgojuma mainīgās daļas pieaugumu, bet atalgojuma nemainīgā daļa (pamatalga) nav būtiski mainījusies, statistikas datiem piekrīt CV-Online Latvia biznesa attīstības vadītājs Aivis Brodiņš.
Patlaban vērojamais, kaut nelielais algu pieaugums ir ļoti pozitīvs signāls, jo rāda, ka palielinājusies darba devēju drošības izjūta un finansiālā stabilitāte, uzskata personāla atlases uzņēmuma Talentor Latvia direktore Katrīna Ošleja.
DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš secinājis, ka kopš 2009. gada darba ražīguma dinamika bijusi daudz pozitīvāka, tas ļāvis uzlabot konkurētspēju, tas arī sekmē algu kāpumu.
Konkurētspējas nozīmi uzsver arī Latvijas finiera valdes priekšsēdētājs Uldis Biķis un norāda, ka «šogad ir atjaunoti visi atalgojuma sistēmas papildu elementi un darba samaksas mehānismi. Tas paveikts, samērojot sasniegto darba ražīguma kāpuma attiecību pret uzņēmuma konkurētspēju pasaules tirgū».
Algas vēl kāps
Darba samaksa valsts budžeta iestādēs šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar pirmo pusgadu pērn, pieaugusi par 5,2%. Tas skaidrojams ar iespēju motivēt kompetentākos darbiniekus piemaksu veidā par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti līdz 20% apmērā no algas, kā arī iespēju izmaksāt naudas balvu līdz 200 latiem, stāsta Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis un piebilst, ka šogad valsts pārvaldē nav notikusi un nav paredzēta plānveida algu palielināšana.
Līdzīga atalgojuma politika kā valsts pārvaldē - maksājot par īpašu ieguldījumu - tiek īstenota arī daudzos uzņēmumos. «Šogad algu palielināšana nav veikta, individuālos gadījumos algas ir pārskatītas, pamatojoties uz amata pienākumu apjoma palielināšanos un individuāliem darba rezultātiem,» norāda Latvijas dzelzceļapārstāvis Māris Ozols.
Statoil atalgojuma politika paredz, ka atalgojums ir cieši saistīts ar darbinieku individuālo sniegumu un efektivitāti, uzsver Statoil Fuel & Retail Latvia personāla vadītāja Jekaterina Leidmane. Latvijas Mobilā telefonapersonāla vadības direktore Žozita Beresņeva stāsta, ka algas ir palielinātas, ņemot vērā darba izpildes rezultātus, kā arī budžetu.
«Šogad pavasarī notika algu paaugstināšana darbiniekiem, tā atbilst Fontes pieminētajam vidējam mēneša algu palielinājumam,» apgalvo Rimi Latvia pārstāve Dace Valnere.
Arī Maxima Latvija lielveikalos daļai darbinieku algas ir palielinātas, bet - ņemot vērā katra darbinieka produktivitāti un efektivitāti, stāsta uzņēmuma Personāla vadības departamenta direktore Līga Sleņģe. Viņa arī atklāj, ka atalgojuma palielināšana saistīta ar darbinieku pieejamību: «Tā kā pašlaik tirgus tendences algu korekcijas neprasa un pēdējā laikā darbaspēka nodrošinājums uzlabojas, šogad algu palielināšanu turpināt neplānojam.»
Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs uzskata, ka šogad algu kāpums turpināsies un «vidējā bruto alga par pilnas slodzes darbu latu izteiksmē varētu augt par 4-5%, un inflācija gaidāma ap 2%, kas kopumā nozīmē, ka pirktspēja lēnām augs».
Arī P. Strautiņš piekrīt, ka algu kāpumam Latvijā jāturpinās. Algu kāpums prognozējams arī Latvijas kaimiņvalstī Igaunijā, jo, kā vēsta Postimees Online, Igaunijas uzņēmēji sola nākamgad palielināt atalgojumu vidēji par 3,7%.