Gapoņenko stājas tiesas priekšā apsūdzībā par naida kurināšanu

Gapoņenko tiesas sēdes sākumā atteicās no valsts piešķirtā advokāta, tā vietā informējot, ka viņa intereses pārstāvēs zvērināta advokāte Imma Jansone, kura agrāk aizstāvējusi arī nacionālboļševiku Benesu Aijo.

Gan Cilinskis, gan Bērziņš tiesu iepazīstināja ar apstākļiem, kas noveda pie iesnieguma iesniegšanas Drošības policijā (DP). Deputāti par Gapoņenko aktivitātēm Facebook uzzinājuši no sociālajā tīklā Twitter publicēta ekrānšāviņa, un pēc tam viņi nolēmuši rakstīt iesniegumu DP.

Gapoņenko tiesas sēdes laikā vairākkārt norādīja, ka nesaprot, par ko viņam ir izvirzīta apsūdzība. Izvaicājot lieciniekus, viņš vairākkārt uzdeva jautājumus, paaugstinot balsi. Galvenokārt Gapoņenko jautājumi bija saistīti ar vēstures interpretācijām, piemēram, par 16.marta pasākumu apmeklēšanu un to vēsturisko kontekstu. Tāpat Gapoņenko visiem lieciniekiem uzdeva jautājumu, vai šie liecinieki uzskata, ka latvieši ir Latvijas valdošā elite.

Gapoņenko un viņa aizstāve vairākkārt tiesas sēdes laikā norādīja, ka nav izprotama vārda "krievvalodīgais" nozīme šīs lietas kontekstā.

Vairāki no tiesas apmeklētājiem nepalika līdz tiesas sēdes beigām, lai dotos piedalīties Latvijas Krievu savienības organizētajā piketā pret plāniem par skolu piespiedu pāreju uz latviešu valodu, aģentūra LETA novēroja tiesas zālē.

Lietā pasludināts pārtraukums līdz nākamā gada 19.jūnijam, kad plkst.11 to atsāks izskatīt.

Jau ziņots, ka prokuratūras ieskatā apsūdzētais 2015.gada 27.februāra vakarā sociālajā tīklā Facebook, izmantojot savu izveidoto profilu, tīši publicēja rakstveida izteikumus, apzinoties, ka to saturs ir vērsts uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu pret latviešu, lietuviešu un igauņu tautības pārstāvjiem.

Minētā persona savā profilā ievietoja saiti uz Krievijas ziņu aģentūras Notum info mājaslapā publicēto rakstu: Baltija ugunī: no neonacistu lāpu gājieniem līdz liela kara uzsākšanai, kurā šī persona publiskoja savus apgalvojumus par notiekošiem procesiem Baltijā.

Persona rakstīja, ka Baltijas valstīs, tostarp Igaunijā, patlaban notiek aktīva pamatnācijas gatavošana dalībai karadarbībā. "Bet orientējas Baltijas elite uz pirmskara republiku pieredzi, kuros 30-tajos gados tika ievesti "maigie" nacistiskie režīmi. Kara gados vadošā pamatnācijas elite praktiski pilnā sastāvā pārgāja dienestā pie vāciešiem un ar lielu prieku piedalījās nepilnvērtīgo etnisko "elementu" - ebreju, čigānu, slāvu - iznīcināšanā," rakstīja Gapoņenko.

"Izskatās, ka atkārtot šādu rīcību plāno tuvākajā laikā. Citādi kādēļ, piemēram, organizēt neonacistu lāpu gājienus?! Atzīšos, Igaunijā tādu gājienu neesmu redzējis un tagad jau arī vairs neieraudzīšu, jo man uz 10 gadiem ir aizliegts iebraukt šajā valstī par to, ka kritizēju tās politiku par etnisko diskrimināciju. Bet Latvijā šāda veida gājienu man nācās vērot 11.novembrī pagājušā gadā valsts svētkos - Lāčplēša dienā. Galvaspilsētas ielās iznāca ap divdesmit tūkstošiem cilvēku ar lāpām, viņi kliedza "Mēs latvieši!", "Latviju-latviešiem''," teikts Gapoņenko vēstījumā.

Apsūdzētais rakstīja, ka šis skats viņam atgādinājis Lennijas Rīfenštalas filmu Gribas triumfs - par to, kā nacistu vadība "zombēja vāciešus ar ideju nolikt savas galvas par augstās nācijas interesēm pirms Otrā pasaules kara sākuma".

Prokuratūrā iepriekš norādīja, ka, publiskojot šāda satura rakstu, apsūdzētā persona ir pārkāpusi Latvijas Satversmē un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijā noteikto, kas attiecas uz vārda brīvību, kā arī ANO Starptautiskajā paktā par pilsoņu un publiskajām tiesībām noteikto.

Jau ziņots, ka 2015.gada 26.maijā DP aizturēja Gapoņenko un veica tiesas sankcionētu kratīšanu vairākos objektos, kur tika izņemti dažādi priekšmeti. Šīs izmeklēšanas darbības tika veiktas kriminālprocesā, kas sākts par nacionālā naida izraisīšanu. Pēc nopratināšanas Gapoņenko tika atbrīvots, savukārt Krievijas Ārlietu ministrija izplatīja paziņojumu, kurā nosodīta Gapoņenko aizturēšana.

DP savā pagājušā gada darbības pārskatā Gapoņenko minējusi kā vienu no Krievijas tautiešu politikas atbalstītājiem. Gapoņenko arī bija viena no personām, kas 2012.gadā organizēja referendumu par krievu valodas kā otrās valsts valodas statusu.

Gapoņenko draud brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods.