Gripa pamazām atkāpjas

Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) galvenā ārsta pienākumu izpildītāja Velga Ķūse portālu Diena.lv informē: „Kritiska situācija veidojās marta otrajā pusē, kad gripas pacientiem tika organizētas arī papildus gultas vietas, jo nodaļas bija pārpildītas. Bija dienas, kad ar aizdomām par saslimšanu ar gripu iestājās pat 13 un 16 cilvēki. Taču tikai laboratorijā veikto respiratoro paraugu pārbaude precīzi sniedz atbildi, vai cilvēkam, kuram ir gripai līdzīgi simptomi – patiešām arī ir gripa vai tā ir cita augšējo elpošanas ceļu infekcija. Gripai līdzīgas sākuma pazīmes ir vairākām citām infekcijas slimībām.” 

Ārste norāda, ka kopumā, arī no citām ārstniecības iestādēm saņemtajos paraugos, laboratorijā veikto izmeklējumu rezultāti liecina, ka gripas kulminācija bijusi no 5.marta līdz 31.martam. No visiem pārbaudītajiem paraugiem gripas vīrusa klātbūtne konstatēta vairumam pacientu. Piemēram, no 12.marta līdz 17.martam laboratorijā izmeklētajos 437 paraugos A tipa gripas vīruss konstatēts 231 paraugā. 

Savukārt aprīļa pirmajā nedēļā laboratorijā izmeklēti 296 paraugi un gripas vīruss noteikts 101 paraugā, bet 10. un 11.aprīlī laboratoriskai izmeklēšanai nodotajos 139 paraugos, gripas vīruss konstatēts 50 gadījumos. Tas varētu liecināt, ka gripa sāk atkāpties.

Tomēr gripas vīruss ir ļoti lipīgs un arī šobrīd Infektoloģijas centrā, kā liecina statistika, ik dienas iestājas divi līdz seši pacienti ar aizdomām par saslimšanu ar gripu.

Mediķi atgādina, ka joprojām cilvēkiem jābūt piesardzīgiem, un, sajūtot gripai raksturīgos simptomus, jākonsultējas ar mediķiem, griežoties pie sava ģimenes ārsta. 

Mediķi atgādina:

Gripa sākas pēkšņi ar paaugstinātu temperatūru, pat līdz 39 - 40 grādiem, galvassāpēm, laušanas sajūtu kaulos un muskuļos, sausu klepu un aizliktu degunu. Gripai var būt arī nopietnas komplikācijas, tādas kā pneimonija, bronhīts, vidusauss iekaisums, miokardīts u.c.

Ja parādās gripas simptomi, palieciet mājās, neapmeklējiet darbu, skolu vai publiskus pasākumus un konsultējieties ar ārstu. Būtiski, lai arī pats saslimušais apzinātos, ka neievērojot piesardzības pasākumus, viņš var apdraudēt savus kolēģus, tuviniekus, visus apkārtējos.

Vēdināt telpas un mitrināt iekšējo telpu gaisu.

Ģērbties piemēroti laika apstākļiem.

Rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm vairākas reizes dienā, un vēl biežāk slimošanas laikā, jo vīrusi un baktērijas intensīvi tiek pārvietoti arī ar rokām. Nelietot kopīgus traukus.