Risks, ka pret ierīcēm tiks vērsti kiberuzbrukumi, arvien pieaug. Vismaz Latvijā pagaidām trauksme par to netiek celta - riski ir, par tiem jārunā, tomēr mūsu valsts nebūs kiberuzbrucēju prioritāte.
Informāciju tehnoloģiju uzņēmums Baltimax atklāj, ka visbiežāk cilvēka organismā ievietotās medicīnas ierīces ir pārvaldāmas ar atsevišķu ārējo pulti, izmantojot Bluetooth. Pults vai ierīce pieslēdzas pie interneta ar Wi-Fi savienojumu, lai pārsūtītu datus mediķiem. "Ārstiem tā ir lieliska iespēja apkopot un analizēt datus par pacienta veselības stāvokli, taču tādām medicīnas ierīcēm nav nekādas aizsardzības pret kiberuzbrukumiem," teic Baltimax pārstāvis Sergejs Romanovskis.
Viņš gan nezina nosaukt nevienu gadījumu, kas beidzies ar cilvēka nāvi. Esot grūti pierādīt šādus uzbrukumus. "Teorētiska iespēja ir - un pat ļoti nopietna. Jau ir veikts noteikts daudzums reālu eksperimentu, kā, izmantojot lētus raidītājus vai kādu citu tehnisko aprīkojumu, var attālināti ielauzties cietušā insulīna sūknītī vai tā pārvaldes pultī un nosūtīt signālu nāvējošās insulīna dozas injicēšanai. Tāpat ir iespējams uzstādīt, lai sirds stimulators palielinātu voltus un savam nēsātājam izraisītu nāvējošu elektrošoku vai otrādi - pārtrauktu atbalstīt sirds ritmu," skaidro Romanovskis.
Vietā ir jautājums, kāds labums kiberuzbrucējam var būt no šādas ielaušanās. Baltimax pārstāvis teic, ka šādi var kaitēt gan ietekmīgiem politiķiem, gan biznesa pārstāvjiem. Ir liela iespējamība, ka uzbrukumi varētu kļūt par šantāžas modeli, pieprasot samaksāt vai atklāt vērtīgu informāciju apmaiņā pret savu dzīvību.
Datu drošības speciālists Valdis Šķesters Dienai teic, ka cilvēkiem jāgatavojas nopietni aizsargāt ne tikai datori, bet arī Android mobilie tālruņi, planšetes un pat viedie televizori. Uzņēmumiem ļoti jādomā par drošības politiku un striktu tās izpildi, jo mērķētu kiberuzbrukumu skaits aug. Šķesters min dažādus eksperimentus, piemēram, ir ticis demonstrēts, kā no piezīmjdatora attālināti tiek nosūtīts signāls sirds stimulatoram. Programmatūras kļūdas dēļ bija iespējams nosūtīt speciālas komandas, kas ļāva uzzināt stimulatora modeli un sērijas numuru un pēc tam izraisīt elektrisko šoku. Vēl vairāk - pētnieks pat bija spējīgs ieprogrammēt stimulatoru tā, ka tas spēja izplatīt ļaunprogrammatūru citām šī paša ražotāja ierīcēm. Līdzīgas darbības citā konferencē ir tikušas demonstrētas ar insulīna sūkni - pētnieks bija spējis attālināti likt ierīcei piegādāt nāvējošu insulīna dozu.
Sarunā ar Dienu Latvijas Ārstu biedrības pārstāve Sendija Burka-Šaicanova norāda, ka Latvijā par šo problēmu nevajadzētu pārāk uztraukties, jo iepriekšminētie kiberuzbrukumi vispirms skars lielākos pasaules tirgus.
Visu žurnālistes Aļonas Zanderes rakstu Jauni riski medicīnas ierīcēm lasiet pirmdienas, 11.janvāra, laikrakstā Diena!