Laiks, kad uzlaboties valsts attieksmei pret zinātni un izglītību

Kādos virzienos šobrīd veic pētījumus Certus eksperti?

Šobrīd pētām vairākas jomas, no kurām viena ir administratīvi teritoriālā reforma. Esam atraduši nišu, kas šobrīd tiek ignorēta. Proti, lielā politiskā diskusija ir par plānoto pašvaldību skaitu, cik beigās to būs – trīsdesmit deviņas, četrdesmit piecas un tā tālāk. Taču mūsu fokuss ir uz pakalpojumiem – mēģinām saprast, kuri ir visaktuālākie pakalpojumi, kas nepieciešami un vienlaikus ir pieejami reģionos, pilsētās, novadu centros. Skatāmies, kā var mērīt šo pakalpojumu kvalitāti un kā to uzlabot.

Otra tēma ir vispārējā izglītība, kas sagatavo jauniešus darba tirgum. Skaidrs – ja ir laba skola, kvalitatīva izglītība, cilvēki reģionos gribēs dzīvot, strādāt, maksāt nodokļus.

Trešā tēma ir mobilitāte – šeit galvenais fokuss ir uz to, kā cilvēki var tikt uz darbu jebkurā Latvijas vietā, vai nav tā, ka cilvēkam ir jādzīvo tikai vienā konkrētā pašvaldībā, jāpārvietojas ar vietējo sabiedrisko transportu vai savu auto uz darbu samērā mazā attālumā. Mēģinām saprast, kā uzbūvēt optimālu mobilitātes tīklu, kas ir pieticīgs izmaksās, bet vienlaikus kvalitatīvs un ļauj cilvēkiem nokļūt vajadzīgajās vietās ērti un saprātīgā laikā. Protams, šeit tikpat nozīmīgs jautājums ir par mājokļu tirgu, to pieejamību, kas ļauj arī cilvēkiem būt pietiekami mobiliem, pēc nepieciešamības ērti un vienkārši pārceļoties no vienas vietas uz citu.

Protams, tikpat aktuāla tēma ir digitalizācija. Šeit nav runas par 4G vai 5G tehnoloģijām. Šeit vairāk runa ir par pašvaldībām kā inovāciju laboratorijām. Proti, pilsētas vai novadu centri varētu, piemēram, eksperimentēt ar pilsētas apgaismojuma variantiem. Ir dažādi viedie risinājumi, kā apgaismot pilsētu, – gaismas ieslēdzas tad, kad cilvēki atrodas konkrētā vietā, tādējādi netērējot lieki elektrību. Līdzīgi ir ar luksoforu regulāciju – mazās pilsētās ir iespēja veikt šādus izmēģinājumus, kā regulēt satiksmes plūsmu. Ir daudz pilsētu pasaulē, kurās šādi eksperimenti notiek, un, mūsuprāt, arī Latvijas reģionu pilsētas varētu būt šādas eksperimentālās laboratorijas.


Patlaban Valsts prezidents un premjers ir zinātnieki – abiem ir zinātniskie grādi. Vai tas varētu mainīt attieksmi pret zinātni un pētniecību Latvijā?

Ceru, ka jā, jo tā tiešām ir unikāla situācija, Latvija, šķiet, ir vienīgā ES valsts, kurā prezidentam un premjeram ir zinātniskie grādi, viņi ir strādājuši universitātēs, un viņi zina, ka tas ir svarīgs un nozīmīgs darbs.

Arī Eurostat dati apliecina, ka Latvija zinātnei tērē četras reizes mazāk nekā vidēji ES. Vidēji 1,2% no visiem strādājošajiem ES valstīs ir zinātnieki vai strādā zinātnes nozarē – Latvijā tikai 0,6%.  

Tāpēc domnīcas Certus dibināšanas mērķis bija vismaz daļēji aizpildīt šo sektoru. Ir valsts finansētas zinātniskās institūcijas, taču tikpat kā nav neatkarīgu domnīcu, kas būtībā ir vēl viena neatkarīga balss debatēs par nozīmīgiem jautājumiem.

Taču pēdējos gados attieksme pret zinātni tomēr mazliet uzlabojusies, to redzējām, kad pirms dažiem gadiem tika veidota nodokļu reforma – toreiz diskusijās piesaistīja dažādus ekspertus, gan starptautiskos, gan vietējos.

Arī teritoriālās reformas plānošanas gaitā tiek ņemti vērā pētnieku viedokļi un konkrēti argumenti – tos izmanto gan viena, gan otra puse.

Ir jau redzamas pozitīvas iezīmes. Taču ceru, ka šī situācija vēl vairāk uzlabosies, sevišķi ņemot vērā prezidenta uzsvērto, ka nākamajos 10 gados Latvijai jākļūst par modernu, inovatīvu ziemeļvalsti. Viņš saprot, ka ir stratēģiski svarīgi atbalstīt zinātni, augstāko izglītību.

Vienlaikus, ja esam pavisam objektīvi, šajā procesā ir būtiski īstenot arī nozīmīgas reformas zinātnē un augstākajā izglītībā. Igaunijā ir bijuši divi lieli reformu posmi – gan zinātnē, gan augstākajā izglītībā. Lietuvā nozīmīgas reformas notiek šobrīd – tiek konsolidēts augstākās izglītības tīkls, mainīta finansējuma struktūra. Latvijā neesam izgājuši šādu reformu procesu. Protams, visi grib redzēt daudz vairāk naudas, taču svarīgi to naudu tā vienkārši neiemest sistēmā. Šeit būtiski – vai ir sasniegti kvalitatīvi rezultāti. Tādēļ reformas gaitā būtu laba iespēja pārskatīt sistēmu un fokusēt vislielāko atbalstu uz zinātniskajām institūcijām, augstskolām un pētniekiem, kuriem ir panākumi starptautiskā līmenī, kuri veic kvalitatīvus pētījumus, nevis to naudu tā vienkārši izšķīdināt starp visiem sistēmā.


Kuri ir nākamie iekšpolitiskie izaicinājumi tuvākajos trijos līdz piecos gados?

Viens skaidrs izaicinājums tuvākajos 12–24 mēnešos Latvijai un līdzīgi arī starptautiskajā līmenī ir darbaspēka trūkums IKT nozarē. Daudz runājam par darbaspēka trūkumu kopumā, bet IKT nozare ir tā, kas būtiski noteiks mūsu straujo attīstību nākotnē. IKT ietekme un nozīme jau parādās visā ekonomikā – ikvienā uzņēmumā vajadzīgi IKT speciālisti. Darbu apjoms viņiem aug ik gadu. Latvijā izveidojusies fundamentāla problēma – IKT nozare pateikusi, ka vajadzīgi vismaz 3000 jaunu IKT speciālistu gadā, lai tā varētu turpināt attīstīties, taču mēs spējam "saražot" mazāk nekā 900 speciālistu gadā. Tāpēc jāpievērš lielāka uzmanība digitālo prasmju un zināšanu attīstībai jau skolas līmenī. Arī augstskolās vajadzētu digitālās prasmes mācīt ne tikai IKT studentiem Datorikas fakultātē, bet visu jomu studentiem. Digitalizācija šobrīd notiek visur, rezultātā aizvien vairāk nepieciešami speciālisti ar šādām zināšanām. Tas ir it kā sīks, bet ļoti svarīgs jautājums.

Otrs izaicinājums, kas arī noteikti ietekmēs Latviju, – tautsaimniecības globālā lejupslīde. Skaidrs, ka kaut kad nākamajos gados notiks nozīmīga ekonomikas recesija. Kopš 2008. gada mēs tādu neesam piedzīvojuši. Piemēram, ASV šobrīd piedzīvo visgarāko tautsaimniecības izaugsmes periodu vēsturē – astoņi gadi nepārtrauktas izaugsmes. Skaidrs, ka drīz tas apstāsies.​