CSP, sagatavojot migrācijas novērtējumu, ņemusi vērā gan reģistrēto, gan nereģistrēto migrāciju. Pērn uz dzīvi Latvijā no citām valstīm ieradās 13 300 cilvēku (par 3 100 vairāk nekā 2011.gadā), bet uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs pārcēlās 25 200 cilvēku (par 5 100 mazāk nekā iepriekšējā gadā).
No kopējā iedzīvotāju skaita, kuri iebrauca Latvijā, 41% bija sievietes un 59% vīrieši. Puse no iebraucējiem bija vecumā 20-39 gadi (49,8% vīriešu un 50,0% sieviešu bija šajā vecumā).
No kopējā imigrantu skaita 83,7 % bija darbspējas vecumā (15-61 gads). Imigranti ieradās galvenokārt no Eiropas Savienības valstīm 54,9% un no Krievijas 22,6%.
Kopējā emigrantu skaitā 2012.gadā vīriešu un sieviešu īpatsvars ir gandrīz vienāds – attiecīgi 49,8 % un 50,2%. Vairāk nekā puse emigrējušo iedzīvotāju ir vecumā no 20 līdz 39 gadiem (52,6% vīriešu un 50,4% sieviešu). Lielākā daļa – 66,5 % no emigrējušām sievietēm bija reproduktīvajā vecumā (15-49 gadi). No kopējā emigrantu skaita - 11 100 jeb 44,1% bija latvieši (0,9% no latviešu skaita 2012.gada sākumā) un 8,9 tūkstoši jeb 35,3% krievi (1,6% no krievu skaita 2012.gada sākumā).
Kā liecina apkopotā informācija, darbspējas vecumā emigranti bija 1,8 reizes vairāk nekā imigranti. Kopējās emigrantu plūsmas analīze liecina, ka 2012.gadā katrs trešais no tiem bija rīdzinieks. Aprēķinot emigrantu īpatsvaru no konkrētā reģionā dzīvojošo skaita, visvairāk izbrauca no Kurzemes un Latgales reģioniem – 1,4%, vismazāk no Pierīgas – 1,0% iedzīvotāju. Iedzīvotāju skaits migrācijas dēļ visvairāk samazinājās Latgalē un Kurzemē.
Tomēr divu gadu laikā palielinājies iedzīvotāju skaits Pierīgas reģionā. Šajā reģionā iedzīvotāju skaita īpatsvars Latvijas iedzīvotāju kopskaitā mainījies no 17,9 % 2011.gada sākumā līdz 18,3 % 2013.gada sākumā, bet Latgales reģionā šis rādītājs samazinājās attiecīgi no 14,7 % līdz 14,4 %.