Pārskatā teikts, ka jūnijā, jūlijā un augustā monetāro rādītāju pārmaiņas nebija būtiskas, atspoguļojot vasaras sezonai raksturīgu nelielu mājsaimniecību noguldījumu atlikuma samazinājumu un skaidrās naudas pieprasījuma kāpumu. Tomēr vērā ņemams bija nefinanšu sabiedrību noguldījumu atlikuma pieaugums, kas tādējādi noteica mērenu naudas piedāvājuma kāpumu.
Pozitīvajā sektorā atgriezās iekšzemes noguldījumu atlikuma gada pārmaiņu rādītājs. Pirmo reizi pēc ilgstoša krituma jūnijā un augustā uz uzņēmumiem izsniegto kredītu pieauguma rēķina nedaudz palielinājās kopējais iekšzemes kredītu atlikums.
Skaidrā nauda apgrozībā, sezonāli augot visos vasaras mēnešos, jau jūlijā pārsniedza iepriekš augstāko 2011.gada decembra līmeni. Savukārt kopējais naudas piedāvājums rekordaugstu līmeni - 6,7 miljardus latu - sasniedza augustā.
Jūnijā un augustā pirmo reizi kopš 2008.gada rudens palielinājās kopējais iekšzemes kredītu atlikums, un augusta beigās tas par 0,3% pārsniedza maija rādītāju. Iekšzemes kredītu atlikuma gada samazinājuma temps pēdējos trijos mēnešos nedaudz saruka.
Kredītportfeli samazinoši ietekmēja mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikuma sarukums, savukārt nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikums pieauga par 2,1%, lielākoties izsniedzot komerckredītus.
Līdz jūlijam turpinājās eiro izsniegto kredītu atlikuma sarukums, bet auga pārējo ārvalstu valūtu un latu kredītportfelis. Latos izsniegto kredītu īpatsvars kopējā iekšzemes kredītportfelī palielinājās par 0,6 procentpunktiem - līdz 12,5%, teikts pārskatā.
Nozaru dalījumā pēdējos mēnešos pieauga kredītieguldījumi enerģētikā, metālu ražošanā, ieguves rūpniecībā, augkopībā un lopkopībā, arī citās nozarēs. Pozitīvs kredītu atlikuma gada kāpuma temps bija enerģētikas, koksnes apstrādes, augkopības un lopkopības, pārtikas produktu ražošanas un sauszemes transporta nozarēs.
Ņemot vērā svārstīgo un nebūt ne pozitīvo ārējās vides ietekmi, kā arī pēdējā gada laikā atsevišķas Latvijas kredītiestādes skārušos satricinājumus, naudas piedāvājuma stabilitāte un arī situācija kredītu tirgū Latvijā vērtējama samērā pozitīvi, teikts pārskatā. Nav vērojams ne krass noguldījumu atlikuma samazinājums, ne kreditēšanas rādītāju pasliktināšanās.
Šī situācija atspoguļo kopējo Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, tomēr, ņemot vērā kāpuma tempa palēnināšanos un augstos ārējos riskus, būtisks noguldījumu atlikuma kāpums, kā arī ievērojama kreditēšanas aktivizēšanās vēl nav gaidāma, prognozē centrālās bankas ekonomisti.
Pakāpenisks uzņēmēju uzkrājumu pieaugums un iespēja attīstīt ražošanu, ņemot kredītus, ļaus pilnīgāk izmantot augošā iekšzemes pieprasījuma iespējas, kā arī atgūto konkurētspēju ārējos tirgos, rakstīts pārskatā.