"Nākamā gada laikā Kultūras ministrija pētīs atalgojumu kultūras nozarē kopumā, turklāt Baltijas valstu ietvaros - kā veidojas konkurence kultūras institūciju starpā [Latvijā] un salīdzinoši Baltijas valstīs. Atbilstoši pētījumu rezultātiem tiks plānota algu izlīdzināšana arī citās kultūras nozarēs," teica Melbārde.
Ministre uzsvēra, ka pašlaik LNO jaunā valde Zigmara Liepiņa vadībā pilda KM uzdevumu par finanšu un juridisko auditu par iepriekšējo operas pārvaldības laika posmu kopš 2009.gada ar mērķi izveidot tādu operas administratīvo vadības sistēmu, kas nodrošina operas finanšu pārredzamību un sabalansētu budžetu jau 2015.gadā.
"Es tomēr ceru un domāju, ka valsts nākotnē savām kultūras saistībām un kultūras politikai atradīs arī līdzekļus, lai ne tikai operai, bet visiem pārējiem kultūrā kopumā atrastu finansējumu. Es domāju, ka šis ir tāds indikators, ka tas ir iespējams," teica Liepiņš.
"KM nepieļaujama šķiet situācija, ka katru gadu Operas budžetā veidojies iztrūkums. Jaunā valde apņēmusies strādāt tā, lai 2015.gadu Opera sāktu tai paredzētā budžeta ietvaros. Bija divi lieli izaicinājumi – pirmkārt, 2013.gads tiek noslēgts ar zaudējumiem [..] un 2014.gadam saplānotais repertuārs ar astoņiem jaunuzvedumiem un trīs lielkoncertiem, kuru īstenošanai Operai nav atbilstoša finansējuma. Tajā pat laikā gandrīz vai nav iespējams veikt korekcijas repertuārā," apstākļus, kāpēc 2014.gada sākumā Operai nepieciešams teju papildu miljons no valsts budžeta, skaidroja Melbārde.
Savukārt LNO valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš piebilda, ka valdes atbildība ir sabalansēt budžetu un gandrīz pusei Operas darbinieku atbilstoši arodbiedrību prasītajam jau no 2014.gada tiks palielināts atalgojums, ko pašlaik aizvien maksā ar likmi 0,85%. Bez valsts budžeta papildu piešprices tas nebūtu iespējams, skaidroja Liepiņš.
Gadījumā, ja valdība noraidītu pieprasījumu budžetā, veidotos maksātnespējas situācija uzņemto saistību segšanai un nāktos atcelt izrādes, kas, ņemot vērā jau noslēgtos līgumus, nestu lielus zaudējumus, skaidroja Melbāde. LNO valdes priekšsēdētājs Liepiņš uzsvēra, ka līdz ar papildu līdzekļu piešķīrumu Operai nodrošināts "normāls izdzīvošanas budžets", bet daudzus gadus pieredzētos valsts budžeta pārtēriņus jaunā valde nepieļaušot.
Raksturojot nepieciešamību samērot LNO iespējas un izdevumus, Liepiņš skaidroja, ka iepriekšējā vadība centusies nodrošināt "iespējami augstāko lidojumu, kāds iespējams no mūsu mazās teritorijas robežām", taču tagad operas vadība būs spiesta sabalansēt operas iespējas. Tas gan nenozīmēs repertuāra samazināšanu un skaistu plānu neiespējamību. Melbārde piebilda, ka kultūrpolitiski opera visus gadus bijusi izcilības paraugs un tā redzama kā insitūcija, kas var prezentēt Latvijas kultūras izcilību.
"Ja mēs runājam par izcilību, tad mums, protams, jāapzinās, ka izcilībai nepieciešami resursi, bet jāpiekrīt, ka Latvijas kultūra kopumā pēc krīzes vēl nav atguvusies, lai kopumā īstenotu ne tikai operas, bet visu jomu izcilības mērķi," teica Melbārde, paužot cerību līdz 2018.gadam "atveseļot" visu kultūras nozari.
Ministre piebilda, ka Operas 2014.gada budžets ir saplānots jau iepriekš, arī ņemot vērā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumus, kas prasa saglabāt augstu Operas prestižu visu gadu, kad daudzas pasaules valstis pavērsušas skatu pret Latviju. "Mēs nedrīkstam šo iespēju, atvainojiet, sačakarēt", sākot gadu ar izrāžu atcelšanu un iekšējiem skandāliem, uzsvēra Melbārde. Savukārt KM un LNO valdes uzdevums ir sabalansēts 2015.gada budžets.
Jau vēstīts, ka otrdien Ministru kabinets atbalstīja teju papildu miljona latu piešķiršanu Latvijas Nacionālajai operai (LNO).
418 000 lati piešķirti vēl šā gada saistību segšanai, bet nākamajam gadam 337 000 lati paredzēti Rīgas kā 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu nodrošināšanai un 59 000 - grāmatvedības datorprogrammas atjaunošanai.
Par pārējo nepieciešamo finansējumu un iepriekšējās LNO valdes atbildību valdība spriedīs, kad KM būs detalizēti iepazinusies ar LNO auditu.