Saeima likumprojektu, kas maina deputātu skaitu pašvaldībās pēc ATR, pirms nedēļas nodeva Administratīvi teritoriālās reformas komisijai, kura šonedēļ plānojusi lemt par konceptuālu atbalstu. Politiskie spēki vēl atturīgi vērtē iespējamos priekšlikumus par deputātu skaitu, taču gaidāma diskusija par to, vai deputātiem tomēr nevajadzētu strādāt pilnu darba laiku, nevis tautas priekšstāvja pienākumus pildīt paralēli pamatdarbam.
Kubsaknes likums
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) grozījumos pašvaldību vēlēšanu likumā paredzējusi, ka pašvaldībās līdz 30 000 iedzīvotāju jāievēlē 15 deputātu, pašvaldībās no 30 līdz 60 tūkstošiem – 19, bet pašvaldībās virs 60 tūkstošiem iedzīvotāju – 23 deputāti. Rīgā tiek saglabāts esošais skaits – 60 deputātu. Samazinot kopējo deputātu skaitu, tiktu ietaupīts nepilns miljons eiro gadā, liecina VARAM aplēses. Salīdzinot ar pašreizējo deputātu skaitu domē (mazākajās pašvaldībās – deviņi, lielākajās – 19 deputāti), VARAM piedāvājumā deputātu skaits teorētiski tiek palielināts. Uz jautājumu, pēc kādas formulas vai aprēķiniem izvēlēts tieši šāds un ne cits ievēlējamo deputātu skaits, VARAM atbild: "Deputātu skaits tika noteikts, ievērojot arī esošo pašvaldību pieredzi deputātu darba organizēšanā, lai samērotu deputātu skaitu ar pašvaldību kompetencē esošo jautājumu apjomu, nodrošinot pilnvērtīgu un vienlaikus efektīvu komiteju darbu un domes sēdes. Tāpat piedāvātais deputātu skaits ir atbilstošs, lai nodrošinātu iedzīvotāju pārstāvību jaunizveidojamos novados." Taču tieši par pēdējo tēzi VARAM rīkotajās sanāksmēs ar novadu politiķiem un iedzīvotājiem izskan vislielākās bažas. Arī Dienas uzrunātie eksperti atzīst – tas ir stipri par maz.
Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs Ritvars Eglājs (NA), kurš šo tematu ir paplašināti pētījis, Dienai stāsta, ka pēdējo 30 gadu laikā politikas zinātnieki ir atklājuši zināmu sakarību starp optimālo vietu skaitu vēlētajās institūcijās (parlamentos, pašvaldībās) un iedzīvotāju skaitu. Šī sakarība nosaukta par kubsaknes likumu. Tādējādi pirmajā VARAM rosinātajā pašvaldību kategorijā optimālais deputātu skaits būtu 25, otrajā – 35, bet pašvaldībās virs 60 tūkstošiem iedzīvotāju – 45 deputāti. Rīgu ATR neskar, taču pēc kubsaknes likuma galvaspilsētas domē būtu jāievēlē 90 deputātu. Eglājs vienlaikus atzīst, ka jau pēc neatkarības atgūšanas sakarība starp iedzīvotāju un deputātu skaitu noteikta ir stipri mazāka par šo teorētisko likumu. Tiesa, pirmskara Latvijā deputātu skaits pašvaldībās bijis daudz lielāks, piemēram, 52 000 cilvēku apdzīvotajā Liepājā domē tika ievēlēti 60 deputāti, bet 500 iedzīvotāju lielajā Durbē – 10 deputāti.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 16. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
he-heee
[email protected]
ta nu gan