"Pagaidām nekādu plašāku informāciju nevaram sniegt, jo notiek ugunsgrēka cēloņu izmeklēšana. Ir jāizvērtē operatīvā situācija, jāveic telpu apsekojums, kas noteikti notiks šodien, tad varēsim lēst nodarīto zaudējumu apmēru," sacīja Laukšteina.
Viņa piebilda, ka patlaban VNĪ valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane piedalās Kultūras ministrijā sasauktajā operatīvajā sanāksmē. LNT raidījumā 900 sekundes Strautmane sacīja, ka ugunsgrēkā visvairāk cietušas divas pils zāles - Baltā un Svētku zāle.
Savukārt par to, vai bijuši apdrošināti Rīgas pilī esošie muzeji un to krājumi, Laukšteinai informācijas nav.
Kā ziņots, pašlaik pēc vairāk nekā piecu stundu aktīva darba beidzot ir izdevies lokalizēt ugunsgrēku, kas ceturtdienas vakarā izcēlās Rīgas pilī. Nopostīta ap 3200 kvadrātmetru liela platība.
Kā informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Šembele, ugunsgrēks ierobežots plkst.3.53. Lai gan liesmas vairs neizplatās, ugunsdzēsēji joprojām turpina strādāt notikuma vietā - tiek jauktas un laistītas degušās konstrukcijas.
Vislielāko skādi liesmas nodarījušas pils jumtam, jumta konstrukcijām un bēniņiem - šīs ēkas daļas izdegušas 2400 kvadrātmetru platībā. Uguns postījusi arī ceturto jeb augšējo pils korpusa stāvu 600 kvadrātmetru platībā, bet trešajā stāvā izdeguši 200 kvadrātmetri, pastāstīja Šembele.
Kā informēja VUGD, ņemot vēro lielo degušo platību, ugunsgrēka pilnīga likvidēšana, tajā skaitā, gruzdošo krāsmatu dzēšana ilgs vēl vairākas stundas. Par ugunsgrēka iemesliem patlaban esot pāragri runāt.
Kā informē Valsts policija, plkst.4.45 11.novembra krastmalā starp Akmens un Vanšu tiltiem abos virzienos atjaunota transporta kustība, kas bija apturēta dzēšanas darbu nodrošināšanai.
LETA jau ziņoja, ka ceturtdien plkst.22.21 VUGD saņēma informāciju, ka deg Rīgas pils jumts. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji konstatēja, ka degšanas platība ir 50-100 kvadrātmetri, taču liesmas pieņēmās spēkā.
Ugunsgrēka dzēšanai tika piesaistīti visi VUGD Rīgas reģiona pārvaldes rīcībā esošie resursi, palīgā devās arī ugunsdzēsēji no Jūrmalas. Uz notikuma vietu tika norīkots Rīgas brīvostas velkonis.
Pēc liesmu mitēšanās apsekojot Rīgas pils muzeja krātuves, tika secināts, ka uguns un ūdens klātbūtne radījusi risku Latvijas Nacionālā vēstures muzeja relikvijām.
Kā ziņots, Rīgas pils patlaban tiek remontēta, tikmēr Valsts prezidenta kanceleja ir pārcelta uz Melngalvju namu. Rekonstrukcijas un restaurācijas darbu pirmo kārtu veic pilnsabiedrība SBRE, kas ir būvniecības kompāniju Re&Re un Skonto būve apvienība.
Skonto būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis šonakt pēc notikuma vietas apskates sacīja, ka par ugunsgrēka nodarītajiem zaudējumiem spriest ir pāragri.
Uz jautājumu, kas varētu būt pie vainas, ka pilī izcēlās tik plašs ugunsgrēks, Rāvis atbildēja, ka ceturtdien plkst.18.45 būvnieki no pils devās prom, atstājot to Militārās policijas uzraudzībā.
Ugunsgrēka izcelšanās iemeslus skaidros Valsts policija, kas par notikušo jau ir sākusi kriminālprocesu.
Pētersone-Godmane sacīja, ka plkst.9 darbu sāks Valsts policijas un VUGD eksperti, lai noskaidrotu ugunsgrēka izcelšanās iemeslus. Kriminālprocesa ietvaros tiks veiktas dažādas ekspertīzes, liecinieku uzklausīšana - gan par ugunsgrēku, gan mākslas vērtībām, kas tajā cietušas, lai novērtētu zaudējumus.
(ziņā papildināta 3.rindkopa)