Saistībā ar jaunākajiem statistikas datiem par demogrāfiskajām tendencēm, kas rāda, ka jaundzimušo skaits būtiski samazinās jau ceturto gadu pēc kārtas, un izskatās, ka nākotnē nekādi uzlabojumi nav gaidāmi, sabiedrībā radies satraukums, kā tas ietekmēs mūsu pensiju sistēmu, vai pēc 20 un 30 gadiem vēl pastāvēs pirmais pensiju līmenis. Kāds ir jūsu skatījums?
Pašreizējās demogrāfiskās tendences nav nekas negaidīts un pārsteidzošs. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu zemā dzimstība, kad piedzima būtiski mazāk cilvēku, tika ierēķināta, veidojot pašreizējo trīs līmeņu pensiju sistēmu. Tās veidotājiem jau tobrīd bija zināmas visas negatīvās nākotnes tendences. Tāpēc arī tika ieviests gan otrais, gan trešais līmenis, kur ir privātie uzkrājumi. Pašlaik 20% no sociālajām iemaksām, kas aiziet pensiju apdrošināšanai, sadalās šādi: 14% aiziet pirmajam pensiju līmenim, no kura tiek izmaksātas pensijas pašreizējiem pensionāriem, un 6% aiziet otrajam līmenim, kur jau veidojas privātie uzkrājumi.
Vai šī proporcija 14% pret 6% ir optimāla? Varbūt iemaksu īpatsvaru otrā līmenī der palielināt?
Es teiktu, ka šī proporcija ir optimāla un palielināt iemaksas otrā līmenī nevar, jo tad mēs nespēsim izpildīt saistības pret pašreizējiem pensionāriem. Taču arī pirmais līmenis nav tāds liels katls, no kura visiem vienādi kaut ko izmaksā. Tāpat tiek ņemts vērā gan darba stāžs, gan veikto iemaksu apjoms.
Tātad, jūsuprāt, nav pamata uztraukties, ka strādājošajiem, kas dosies pensijā pēc 20 vai 30 gadiem, pensijas izmaksāt nevarēs, jo sociālajā budžetā nebūs naudas?
Pensijas noteikti minētajā laika posmā varēs izmaksāt. Kad sistēmu veidoja, to prognozēja līdz 2075. gadam, un tika skatītas demogrāfiskās līknes un veidoti dažādi scenāriji, rēķinot saistības. Cita lieta, ka pēc 75 gadiem, izskatās, ka pirmais pensiju līmenis gan vairs nestrādās. Tas būs saistīts ar demogrāfisko slodzi, kad pensionāru skaits būtiski pārsniegs strādājošo skaitu un arī dzīvildze nozīmīgi pieaugs.
Pašlaik notiek pakāpeniska pensijas vecuma paaugstināšana, līdz 2025. gadā tas sasniegs 65 gadus. Kādas ir jūsu prognozes, vai mēs pie šī vecuma sliekšņa apstāsimies, vai arī, laikam ritot, to nāksies vēl paaugstināt?
Visu interviju lasiet avīzes Diena trešdienas, 12. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Ruta
4,5% nozog
Pēteris