PMLP preses pārstāvis Andrejs Rjabcevs teica, ka spriedums tiks tuvākajās dienās pārsūdzēts Administratīvajā apgabaltiesā, jo pārvalde nepiekrīt spriedumā minētajai interpretācijai.
Pērn vasarā PMLP pieņēma lēmumu par atteikumu izskatīt Lindermana naturalizācijas iesniegumu. Lindermans to pārvaldē apstrīdēja, taču tā atstāja negrozītu sākotnējo lēmumu.
Tad Latvijā dzimušais un latviešu valodu labi protošais Lindermans vērsās Administratīvajā rajona tiesā, jo uzskata, ka atbilst Pilsonības likuma izvirzītajām prasībām naturalizācijas iesnieguma iesniegšanai.
PMLP norāda, ka Lindermans par savu pastāvīgās dzīvesvietas valsti no 2002.gada novembra līdz 2008.gada martam bija izvēlējies Krieviju, proti, faktiski tur dzīvojis, bet Latvijā deklarējis savu dzīvesvietu. Tādējādi viņam naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas brīdī 2010.gada 7.jūnijā pastāvīgā dzīvesvieta Latvijā nebija vismaz piecus gadus, līdz ar to viņš neatbilst Pilsonības likuma prasībām.
Ņemot vērā, ka laika no 2000.gada 27.novembra līdz 2009.gada 8.jūlijam Lindermanam nav bijusi deklarēta dzīvesvieta Latvijā, kā arī to, ka viņš laikā no 2002.gada novembra līdz 2008.gada martam ir dzīvojis Krievijā, PMLP uzskata, ka naturalizācijas iesniegums nav izskatāms.
Tiesa 31.oktobrī nolēma apmierināt Lindermana pieteikumu un uzlika par pienākumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei izskatīt Lindermana naturalizācijas iesniegumu.
Biedrība Dzimtā valoda, kuras līderi ir Vladimirs Lindermans, Jevgēņijs Osipovs un Aleksandrs Gapoņenko, ierosināja Satversmes grozījumus, kuru mērķis ir krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu.