Tikmēr kaimiņos, kur slānekļa gāzes ir nesalīdzināmi vairāk nekā Latvijā, pirmais ieguves lauks šopavasar jau slēgts, norāda laikraksts.
Latvijas Universitātes Lietišķās ģeoloģijas katedras vadītājs, profesors Valdis Segliņš Neatkarīgajai skaidrojis, ka Polijā iegūtās gāzes degošā daļa - metāns - bijusi ļoti neliela. Līdz ar to parastās dabasgāzes cenai jābūt reizes četras lielākai nekā pašlaik, lai sarežģītā slānekļa gāzes sūknēšana atmaksātos. Taču, izrādās, Latvijas gadījumā pat šāda ekonomika neko nedotu.
Padomju laikos PSRS Ģeoloģijas ministrijas uzdevumā Latvijas Ģeoloģijas pārvalde pievērsusies potenciālajai ogļūdeņražu izpētei, tika arī pētīts slāneklis un gāzes piesātinājums tajā. Slānekļa gāze konstatēta aptuveni 600 līdz 800 metru lielā dziļumā un tik niecīgā apjomā, ka tālāki pētījumi šai virzienā netika attīstīti. "Iegūtais produkts nav komercializējams," paudis profesors.
Gan pērn, gan šogad ažiotāžu par slānekļa brīnumainajām dotībām sacēluši Latvijas politiķi, tomēr šiem paziņojumiem neesot reāla pamata, jo amerikāņi iepazinušies ar līdz šim veiktajiem pētījumiem un viņu interese noplakusi. Iespēja Latvijā iegūt slānekļa gāzi esot, taču ne ar lielu potenciālu.
Neraugoties uz dažādajiem pretargumentiem, kas pat mēģinājumus iepazīties ar Latvijas slānekļa gāzi padara par nelietderīgiem, Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģijas projektā šis enerģijas veids ir iekļauts, turklāt ar tiešu atsauci uz amerikāņiem, raksta Neatkarīgā.