Saskaņā ar likumu Latvijas Bankas prezidentu ar ne mazāk kā desmit deputātu ierosinājumu amatā ievēlē Saeima, un viņa pilnvaru laiks ir seši gadi. Rimšēvičs jau ir izteicies, ka ir gatavs strādāt šajā amatā vēl vienu termiņu, ja viņam šāds piedāvājums tiks izteikts un ja būs tāda iespēja.
Pašlaik Rimšēvičs vada Latvijas Banku otro termiņu, kas beigsies īsi pirms Ziemassvētkiem - pavisam neilgi pirms Latvijas pievienošanās eirozonai 2014.gada 1.janvārī. Latvijas Bankas prezidenta amata kandidatūras jāizvirza līdz 10.oktobrim, to ceturtdien nolēma Saeimas Prezidija un Frakciju padome, informēja Saeimas Preses dienests.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs (Vienotība) portālam Diena.lv sacīja, ka Saeimā nav dzirdējis iemeslus un apsvērumus, kāpēc Rimšēvičam šajā amatā nevajadzētu būt arī trešo termiņu. Pasaules prakse liecinot, ka valsts centrālās bankas vadītāju nemēdz bieži mainīt, jo tas nodrošina bankas darba stabilitāti. Parlamentārieši, ievērojot procedūru, gan aicinās uz pārrunām Rimšēviču, pat ja nebūs citu kandidātu.
Arī Reformu partijas (RP) frakcijas deputāts Jānis Ozoliņš pauda - vajadzētu ļoti būtiskus ieganstus, lai Rimšēviču pavisam neilgi pirms iestāšanās eirozonā nomainītu ar citu kandidātu. RP frakcijā šis jautājums gan vēl neesot apspriests, taču noskaņojums liecina, ka citas kandidatūras netikšot apspriestas. Arī RP gan būšot izsvērta saruna ar Rimšēviču.
Par Latvijas Bankas vadītāju lēmuši vēl nav arī Nacionālās apvienības (NA) frakcijas deputāti. Deputātiem būšot pietiekami daudz laika, lai apspriestu šo jautājumu, sacīja NA deputāts Dzintars Rasnačs. Paužot personīgo viedokli, Rasnačs piebilda, ka, viņaprāt, šo iestādi gan vajadzētu vadīt kādam cilvēkam ar ne tik lielām kredītsaistībām.
Arī Saeimas opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vadītājs Augusts Brigmanis norādīja, ka Latvijas Bankas vadītāja kandidatūras ir "svaiga tēma", ko vēl jāapspriež. Brigmanis esot gatavs atbalstīt Rimšēviča kandidatūru. Tomēr esot skaidrs, ka par potenciālo ZZS atbalstu viņa apstiprināšanai amatā uz trešo termiņu nevajadzētu spriest pēc tā, ka atsevišķi ZZS frakcijas deputāti darbojušies pret eiro ieviešanu, kas ir viens no centrālajiem Latvijas Bankas darbiem šajā laikā.
Tāpat lielākās opozīcijas frakcijas - Saskaņas centra (SC) - vadītāja vietnieks Valērijs Agešins sacīja, ka SC par šo jautājumu vēl nav lēmuši. Tomēr Rimšēvičam būtu "jāturpina darbs kā galvenajam eiro ieviesējam, lai viņš parāda šīs savas iemaņas un prasmes", sacīja Agešins.
Pirmo reizi Rimšēvičs Latvijas Bankas prezidenta amatā tika ievēlēts 2001.gada 20.decembrī. Atkārtoti centrālās bankas prezidenta amatā viņu ievēlēja 2007.gada novembrī uz sešu gadu periodu, kas sākās 2007.gada 21.decembrī.
Pirms ievēlēšanas Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs bija centrālās bankas prezidenta vietnieks. Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā Rimšēvičs tika apstiprināts 1992.gada jūlijā, atkārtoti viņu šajā amatā parlaments ievēlēja 1998.gada februārī.