Tā sējusi aizdomas, ka apgalvojumi par slānekļa gāzes ieguves zemajām izmaksām, iespējams, ir apšaubāmi.
Šī gadsimta sākumā ASV startējušais slānekļa gāzes ieguves bums nodrošināja, ka tieši ASV 2009. gadā kļuva par pasaulē lielāko gāzes ieguvēju. Laika posmā kopš 2005. gada dabasgāzes ieguve ASV ir palielinājusies par 28%, un šī pieauguma galvenais avots ir tieši slānekļa gāze. 2008. gadā slānekļa gāze veidoja 11% no visas ASV iegūtās gāzes apjoma, turpretim 2011. gadā - jau trešdaļu, un tiek prognozēts, ka līdz 2035. gadam tās daļa palielināsies līdz 60%. Izskanējusi prognoze, ka ASV 2015. gadā kļūs par pasaules lielāko gāzes eksportētāju, kā arī radusies perspektīva, ka globālā mērogā tiks mainīts gāzes cenu noteikšanas mehānisms, pakļaujot tās tirgus principiem.
Tajā pašā laikā vispārējā ažiotāža radījusi situāciju, kad piedāvājums pārsniedz pieprasījumu, jo ASV ar gāzes ieguvi nodarbojas vairāk nekā 4000 uzņēmumu. Pērnā gada sākumā gāzes cena Henry Hub - gāzesvadu sistēmas krustpunktā ASV Luiziānas štatā, pēc kuras tiek noteikta arī gāzes cena Ņujorkas naftas biržā,– nokritās līdz rekordzemam līmenim. Aprīlī tā noslīdēja līdz pat 38 latiem par 1000 m³, bet vidējais rādītājs 2012. gada pirmajā pusgadā bija 46 lati par 1000 m³, kas ir jūtami mazāk nekā cena, par kādu Gazprom iekšējā tirgū pārdod gāzi Krievijas uzņēmumiem, – 62–63 lati par 1000 m³. (Vismaz šādu cenu min laikraksts Kommersant.)
Cenu kritums, protams, sajūsmināja ASV patērētājus un slānekļa gāzes apoloģētus, taču radīja paniku gāzes ieguvējos, liekot tiem samazināt ieguves apjomus un ieguldījumus jaunos urbumos, jo cena bija noslīdējusi pat zem viņu pieteiktās slānekļa gāzes ieguves pašizmaksas.
Atbilstoši šobrīd ASV lielākā slānekļa gāzes ieguvēja uzņēmuma Chesapeake Energy informācijai uzņēmumam šis rādītājs ir 54 lati par 1000 m³. Pašizmaksu ap 54 latiem min arī citas kompānijas. Tomēr daudzi eksperti uzskata šos skaitļus par nepatiesiem, norādot, ka reālās izmaksas ir krietni augstākas.
Piemēram, pēc Krievijas Zinātņu akadēmijas aprēķiniem, zemākā iespējamā slānekļa gāzes ieguves pašizmaksa ir 81 lats par 1000 m³, bet neatkarīgo ekspertu aprēķinos vidējais rādītājs svārstās robežās no 115 līdz 150 latiem par 1000 m³. (Salīdzinājumam - Gazprom gāzes ieguves pašizmaksa atbilstoši paša uzņēmuma sniegtajai informācijai ir līdz 27 latiem par 1000 m³, turklāt ieskaitot nogādāšanu līdz patērētājam.)
Jāpiebilst, ka ASV slānekļa gāzes nozarē atklājies, ka daudzas kompānijas pārspīlējušas iegūstamās gāzes apjomus. Savukārt pazeminātu ieguves cenu un paaugstinātu apjomu norādīšana tiek skaidrota ar vēlmi piesaistīt iespējami lielākus investoru finansiālos līdzekļus.
Pēc daudzu ekspertu domām, Eiropā gaidītā, noteicošā atbilde par slānekļa gāzes ieguves efektivitāti tiks saņemta nevis no ASV, bet gan no Ķīnas. Lai mazinātu valsts atkarību no energoresursu importa, Ķīna, kuras teritorijā atrodas lielākās šobrīd apzinātās slānekļa gāzes rezerves pasaulē, īsteno vērienīgu slānekļa gāzes ieguves programmu.
Plašāku Anda Sedlenieka materiālu lasiet pirmdienas, 18. marta laikrakstā Diena.