Inspekcija atzīst, ka aizvien vairāk iedzīvotāju seko līdzi, kādus ārstniecības pakalpojumus saņem, un par ko maksā. Taču māte, kas pārkāpumus konstatēja, uzskata, ka sods ir pārāk mazs un pārkāpumi izdarīti tīši un sistemātiski.
Radio ziņo par kādu mammu vārdā Alise, kura atklāja, ka portālā Latvija.lv ierakstīti nesaņemti medicīnas pakalpojumi un bērnam pierakstītas diagnozes, par kurām māte nav informēta. Viņa vērsās VI, kas izmeklēja trīs medicīnas iestāžu un vairāku ārstu darbību. Pēc pusgada izmeklēšanas saņemta atbilde. Tajā norādīts, ka pārkāpumu ir vairāk nekā sākotnēji licies, tai skaitā bērnu apskatījis neirologs, kurš to nedrīkstēja darīt bez cita uzraugošā ārsta akcepta.
„Skaidrs, ka haoss ir nenormāls. Esmu šokā, ka šādas situācijas rodas un ka no mediķu puses ir čīkstēšana par finansējuma trūkumu. Tad nevajag zagt un varbūt māsiņām vai sanitārēm varēs pielikt pie algas. Ja dienas laikā no viena bērna var burtiski nozagt 50 latus, tad kādos apmēros lietas notiek…,” Latvijas radio sašutumu pauž Alise.
Ķirurgs, kas bērnam pierakstījis divas procedūras, skaidrojis, ka informāciju ievadījis pēc vairākām dienām un lielās pacientu plūsmas dēļ nokļūdījies. Viņš ir gatavs atvainoties. Citur skaidrots, ka daktere, kas medikamentus izrakstījusi, vairs nestrādā iestādē, tāpēc arī viņas darbību nav iespējams komentēt.
Iestāžu vadītāji komentārus sniegt radio ierakstam nevēlas. Viņi norāda, ka mazā summa apliecina, ka pārkāpums nav liels un kļūdīties medicīnas sistēmā ir pārāk viegli. Līgumsodi ir jau nomaksāti un tie ir ļoti atsevišķi gadījumi, nevis sistēma, pauž iestāžu vadība.
Kopā valstij tiks atmaksāti gandrīz 150 lati, to skaitā iekasētā nauda un līgumsodi. Alise uzskata, ka summa ir pārāk maza. „Nesamaksāšu VID nodokli, man bloķēs kontu un atstās bez ienākumiem,” viņa saka.
Alise aicina katru pārbaudīt savus datus un par pārkāpumiem ziņot, jo īpaši vecākus, par kuru bērnu aprūpi maksā valsts.
VI atzīst, ka aizvien pieaug iedzīvotāju interese par savu iztērēto līdzekļu pamatotību. Līdz ar to arī pieaug iesniegumu skaits par iespējamiem pārkāpumiem. 80% gadījumu pārkāpumi konstatēti izmeklēšanā. Lielākoties, tā sauktie pieraksti konstatēti, tieši bērnu zobārstniecībā.
Veselības aprūpes līgumu un pakalpojumu uzraudzības departamenta vadītājs Ainārs Čivčs uzsver, grūti spriest, vai gadījumi ir ļaunprātīgi vai kļūdas pārslodzes un birokrātijas dēļ. „Jebkura informācija par pārkāpumiem tiek fiksēta un pirms mēs dodamies uz ārstniecības iestādi vai pāraudām ārstu, māsiņu vai feldšeri, mēs ievācam informāciju. Mums tā ir. Būtībā pie nākošiem pārkāpumiem, var būt nepatīkamas sekas,” norāda Čivčs.
Ģimenes ārstu asociācijas vadītājs Pauls Princis atzīst, ka grēko gan veselības iestādes gan ģimenes ārsti, kas par pārkāpumiem var atbildēt ar visu savu iekrāto. Bet gadās arī, ka paši ārsti konstatē kolēģu pārkāpumus. „Ārsti Ventspils pusē ir paši to savulaik konstatējuši, ar to plaši cīnījāmies. No vienas puses varu nosodīt un teikt, ka tā darīt nedarīt, no otras puses valsts uz to spiež un provocē profesionāļus. Tas nav normāli, ka gadu gadiem ārsts ir nabadzīga profesija,” pauž Princis.
Pagājušā gadā valsts ārstniecības iestādēm bija pārmaksājusi vairāk nekā 117 000 latu. Šo naudu tām bija jāatmaksā. Ārsti uzsver, ka soda nauda ne vienmēr ir pamatoti uzskatāma par pierakstītu, jo veselības aprūpes sistēma ir sarežģīta, un viegli nokļūdīties birokrātiskajā uzskaitē. Tikmēr VI skaidro, ka pārbaudīta apmēram desmitā daļa medicīnas iestāžu, tāpēc pārmaksa varētu būt vēl lielāka. Tā sola, ka tuvāko triju, četru gadu laikā, visas medicīnas iestādes 14 inspektori būs apmeklējuši.
Runājot par soda apmēru, pēc vairāku pārkāpumu konstatēšanas, valsts var neturpināt līgumattiecības ar iestādi. Naudas sods, lai gan pat trīskāršs ir neliels ārstiem, var būt ļoti liels slimnīcām. Tomēr lielākoties VI uzskata, ka lielākais sods ir reputācija, kas līdzi aizved arī pacientus.