Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) aģentūrai LETA norādīja, valsts valodas zināšanu prasību mīkstināšana varētu tikt attiecināta tikai uz profesora amatu. "Augstskolai ir ļoti svarīgi radīt vilkmi un interesi par savām studiju programmām, un augstskolas studiju programma ir tik laba, cik laba ir tās profesūra," uzsvēra ministrs.
Viņš uzskata, ka ir pamats dot atvieglojumu valsts valodas ziņā starptautiski pazīstamiem profesoriem, kas izrāda interesi par darbu Latvijas augstskolās. "Taču ne jau asistenta, lektora, docenta vai asociētā profesora amatam. Ir jādod iespējas arī vietējiem esošajiem vai topošajiem augstskolu pasniedzējiem strādāt augstskolā un nodrošināt karjeras attīstību," piebilda Šadurskis.
Ņemot vērā minēto priekšlikumu, Saeimas Izglītības, kultūras un izglītības komisija ir noraidījusi bijušās Saeimas deputātes Ilzes Viņķeles (Par!) rosinājumu likumā noteikt, ka akadēmiskajos amatos ievēlētajam personālam pirmajos divos gados pēc ievēlēšanas nav piemērojama prasība zināt valsts valodu augstākajā līmenī. Tāpat atbalstu neguva priekšlikums likumā noteikt tiesības augstskolām izvēlēties studiju programmu īstenošanas valodu. Politiķe aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka priekšlikumu mērķis bija veicināt Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju.
Viņķele tāpat rosinājusi no likuma svītrot normu, ka valsts dibināto augstskolu studiju programmas notiek valsts valodā, un šajā normā noteiktos izņēmumus svešvalodu lietošanai. Arī šī ideja nesaņēma komisijas atbalstu.
Šādas izmaiņas ir nepieciešams apstākļos, kad strauji sarūk Latvijas augstskolās studējošo skaits, un visas vietas nav iespējams aizpildīt arī ar budžeta vietu palīdzību, iepriekš skaidroja Viņķele. Tāpēc nepieciešams veicināt Latvijas augstskolu konkurētspēju par ārvalstu studentiem. Reizē komisija atbalstījusi eksdeputātes priekšlikumu likumā noteikt, ka augstskolām savā darbībā ir jāattīsta valsts valoda.
Viņķeles pārstāvētā partija Kustība "Par!" izglītības ministram Šadurskim pārmet iestāšanos pret priekšlikumu, kas vēlētam akadēmiskajam personālam latviešu valodas apguvei noteiktu divu gadu pārejas periodu. Ministra nostājas dēļ mazināšoties Latvijas augstskolu konkurētspēju pasaules augstākās izglītības tirgū, par savu pārliecību aģentūru LETA informēja partija.