Brīžos, kad šķiet, ka nevalstiskās organizācijas nodarbojas labākajā gadījumā tikai ar naudas apgūšanu, nevajag aizmirst, ka eksistē arī tāda organizācija, no kuras tiešām ir labums, – tā ir Latvijas Anonīmo alkoholiķu sadraudzība. Patiesi, mūsdienās pa ielu planējošs dzērājs ir liels retums. Mūsdienās preses fotogrāfam uzdevums atrast tādu dzērāju un nobildēt būtu līdzvērtīgs uzdevumam "aizej tur – nezin kur, nobildē to – nezin ko". Mūsdienās alkoholu met pakaļ, košās pudeles veikalos burtiski lūdzas, lai tu tās nopērc. Senāk tā nebija, senāk pudeles dabūšana bija liela vai ļoti liela problēma, tomēr dzērāji bija, tātad anonīmo alkoholiķu kustībai, kas aktīvu darbību atsāka pirms 35 gadiem, ir neapstrīdami panākumi. Vai, kā senāk dzēra! Es, protams, tikai no literatūras varu smelties priekšstatu, kā dzēra vēl senāk, bet, atceroties krievu laikus, pats brīnos, cik daudz cilvēki spēja izdzert. Jāteic vēl godīgāk – uz dažu labu es tolaik pat ar skaudību skatījos, cik viņš spēj saliet iekšā, jo tas, kurš spēj vairāk, kā zināms, kļūst skaistāks, asprātīgāks, bagātāks, dāsnāks un stiprāks par citiem, un, ja nākamajā rītā neko no tā neatceras, tad arī svētāks.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 28. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!