Trīs mēnešus esat VVD vadītājas amatā – kāda bija motivācija ieņemt šo amatu? Šķiet, šī nav tā vieglākā iestāde, kuru vadīt.
Šobrīd varu teikt, ka ir varbūt pat grūtāk vai citādi, nekā man bija izveidojies priekšstats. Motivācijas nākt uz šo amatu bija divas. Pirmkārt, man ir pieredze darbā valsts pārvaldē, un es to jūtu kā savu aicinājumu. Man ir svarīgi ar savu ieguldījumu sekmēt, lai mūsu valsts būtu tāda, kādā visi vēlamies dzīvot. Savukārt vides joma ļoti konkrēti mani uzrunāja, pāris gadu dzīvojot Ventspilī, pilsētā, kurā piesārņojošās darbības un uzņēmējdarbības ietekmi iedzīvotāji jūt ikdienā. No savas pieredzes varu teikt, ka ostas pilsētās jūtam to (rūpniecības – red.) klātbūtni, bet tas nenozīmē, ka šī klātbūtne ir tā kaitīgākā vai lielākā. Ir daudz veidu, kā uzņēmumi ietekmē vidi, kas varbūt nav tik pamanāmi. Manuprāt, VVD šajos pāris gados demonstrējis tādu sliktu veidu, kā komunicēt ar sabiedrību, skaidrot iedzīvotājiem, ko dara uzņēmumi, VVD. Tas man bija izaicinājums – parādīt, ka var darīt citādi.
Kādi ir secinājumi pēc pirmajiem darba mēnešiem?
Attiecībā uz komunikāciju domāju, pārmaiņas šobrīd var just, jo daudz vairāk informējam par savu darbu, skaidrojam. Arī godīgi skaidrojam, kādas būs vai nebūs pārmaiņas. Patlaban prioritāte ir informācijas sniegšana un arī godīgas informācijas sniegšana. Vides jomā ir īpaši aktuāli – ja cilvēkam ir neziņa, ir lielāks satraukums un nedrošība. Tieši šo iemeslu dēļ VVD saņem kritiku. Jāatzīst gan – ja gribam, lai Latvijā pastāvētu ražošana, transporta nozare, nekad nevarēsim dzīvot tā, lai nejustu šo uzņēmumu klātbūtni. Bet sabiedrībai ir svarīgi zināt – kas ir tas, kas put vai smird vai jebkā citādi sajūtams, un kā tas ietekmē veselību. Lai būtu pilnīga informācija – vai varam justies droši vai ne. Nepietiek tikai pateikt, ka tas nav nekas bīstams, – iedzīvotāji vēlas saņemt ticamu un precīzu informāciju par konkrētu situāciju, procesiem. Tāpēc saprotama un pilnvērtīga komunikācija šobrīd ir uzdevums mūsu sabiedrisko attiecību speciālistiem, reģionālajām vides pārvaldēm, inspektoriem. Pārmaiņas nenotiek ātri, nepieciešama izpratnes maiņa – katram VVD darbiniekam jāspēj ieraudzīt, kā konkrētais fakts izskatās ne tikai no mūsu redzespunkta, bet arī ārpus VVD.
Mums ir divi klienti – uzņēmumi un sabiedrība –, kuru intereses bieži ir atšķirīgas, īpaši par to, kas būtu sabiedrībai jāstāsta un jākomunicē. Tas, ka šobrīd aktīvi informējam sabiedrību par VVD darbu, izrādījies efektīvs palīginstruments, jo uzņēmumi, uzzinot, ka gatavojam par kādu faktu informāciju sabiedrībai, ir krietni atsaucīgāki un ātrāk reaģē, lai novērstu konstatētos trūkumus, jo viņiem ir svarīga sava reputācija.
Sacījāt vārdus – godīgi skaidrot. Vai ar to var saprast, ka iepriekš tā īsti nebija?
Ir gadījumi, kad sabiedrībai nav melots, bet nav pateikts viss. Piemēram, situācija ar ogļu putekļu piesārņojumu, kas ir bijis raksturīgs ostas pilsētās, – sabiedrībai netika un netiek melots nevienā no projektiem. Pieminēšu konkrēti Rīgu, kas satrauc lielu sabiedrības daļu, – tika pārcelta ogļu pārkraušana no Rīgas centra uz Krievu salu. Skatoties kopējās pilsētas intereses, tas ir būtisks ieguvums sabiedrībai, un patiešām ir samazinājušās ogļu putekļu ietekmes zonas, īpaši pilsētas centrā, vienlaikus paverot pilsētai lielas attīstības iespējas. Pretējā Daugavas krastā uzbūvēta jauna infrastruktūra, arī kopumā samazinot piesārņojuma ietekmi uz pilsētu. Tomēr sabiedrības ekspektācijas rodas no tā, ka nepasakām līdz galam – ja pilsētā atļaujam tādas darbības kā ogļu pārkraušana atvērtajos termināļos, nav iespējama situācija, ka nejutīsim šo piesārņojumu. Taču attiecībā uz tā kaitīgumu – varam teikt, ka tie putekļi un piesārņojums, ko jūt iedzīvotāji, nav kaitīgi veselībai, lai arī visbiežāk traucē mūsu ērtības – redzam netīrus logus, palodzes.
To var definēt kā dzīves kvalitātes pasliktināšanos.
Jā, bet, ja runājam par dzīves kvalitāti Rīgā, noteikti pilsētā kopumā tā ir pieaugusi. Bet šaurākā zonā, kur tiek ietekmēta daudz mazāka iedzīvotāju daļa, protams, tiek izjustas pārmaiņas, kas nav pozitīvas. Tāpēc skaidrošana ir svarīga. Tagad ogles pārkrauj arī Liepājas ostā – lai sekmētu attīstību, tiek atļauts uzņēmumiem paplašināt ogļu pārkraušanas apjomus. Protams, nav iespējams, ka pilsētā nejustu šo ietekmi, bet tā nebūs bīstama, nekādā veidā nepasliktinās iedzīvotāju veselību. Taču tas ir saistīts ar jebkuru saimniecisko darbību – ir jāsabalansē valsts ekonomiskās intereses un pilsētu vēlme attīstīties un, no otras puses, iedzīvotāju intereses. Šeit jābūt godīgai komunikācijai. Taču diemžēl līdz šim piesārņojuma kontekstā VVD nav mēģinājis skaidrot, kas ir tās vielas un kāda ir to ietekme. Tāpēc esam sākuši sadarbību ar Veselības inspekciju, lai kādu pārkāpumu atklāšanas gadījumā varētu precīzi izskaidrot, kā konkrētā situācija var vai nevar ietekmēt iedzīvotāju veselību. Taču vēlreiz jāuzsver – VVD jāsabalansē iedzīvotāju vēlmes un tiesības uz veselīgu dzīvesveidu un kvalitatīvu dzīves vidi un vienlaikus jāļauj attīstīties uzņēmējdarbībai un valsts ekonomikai kopumā. Mūsu mērķis ir atļaut uzņēmumiem darboties, nevis aizliegt, un mūsu instrumenti ir stingrāku prasību izvirzīšana moderno tehnoloģiju izmantošanai, lai nodrošinātu pēc iespējas mazāku ietekmi uz vidi, kā arī īstenot stingrākus kontroles mehānismus.
Ja salīdzinām Baltijas un arī Eiropas līmenī – kā vērtējat situāciju vides jomā Latvijā?
Attiecībā uz uzņēmumiem, kas veic piesārņojošās darbības un mūsu kontroles sistēmām šajā jomā, kā arī attiecībā uz atkritumu pārvaldību – esam līdzīgā situācijā kā Lietuva un Igaunija. Salīdzinājumā ar Rietumeiropas valstīm – uzņēmumu ietekme uz vides kvalitāti Latvijā ir pat mazāka. Tomēr atšķirība ir tajā, ka lielai daļai Latvijas uzņēmumu izpratnes līmenis par nepieciešamību ieguldīt vides aizsardzības prasību ievērošanā ir vājāks nekā Rietumeiropā. Salīdzinājumā ar Rietumu uzņēmumiem (protams, ne visiem), kuri ienāk Latvijā ar savu izpratni par vides aizsardzību un kvalitātes vadības sistēmām, daļai Latvijas uzņēmumu ir kur augt, un VVD uzdevums ir to sekmēt.
Vai iemesls ir finanšu nepietiekamība, lai uzlabotu uzņēmuma atbilstību standartiem, vai tomēr cilvēciskā attieksme un izpratne?
Sākums ir izpratnē un attieksmē. Ja ir šīs abas lietas, tad arī tiek īstenota atbilstoša uzņēmuma finanšu plānošana, lai pietiktu līdzekļu arī vides aizsardzības jomai. Daudz kļūdu tiek pieļauts brīdī, kad uzņēmums plāno ražošanas attīstību, paplašināšanu, taču aizmirst, ka līdztekus tam jāplāno arī ietekmes uz vidi samazināšanas pasākumi. Piemēram, ja tiek paplašinātas ražošanas jaudas, būtu jāparedz arī investīcijas bīstamo atkritumu apsaimniekošanai vienotā attīstības projektā, piemēram, notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtu izveidei vai citu bīstamo atkritumu atbilstošai apsaimniekošanai. Šim faktoram nepievērš pietiekami lielu uzmanību. Tāpēc šajā virzienā kopā ar kolēģiem mainām stratēģiju – agrāk nereti tika veiktas inspekcijas, piemēroti sodi par konstatētajiem pārkāpumiem, norādot veicamos uzlabojumus, un nosacīti uz diviem gadiem par šo uzņēmumu tika aizmirsts, bet tagad īstenosim audita pieeju. Proti, nevis tikai konstatēsim pārkāpumus, bet kopā ar uzņēmumu meklēsim problēmas cēloņus un domāsim risinājumus, kā tos izskaust. Turpmāk VVD arī sekos trūkumu novēršanas plāna izpildei, lai tas nebūtu tikai plāns uz papīra – lai pēc diviem gadiem neattaptos tajā pašā situācijā, kurā esam šodien.
Tas nenoliedzami prasa arī lielāku resursu patēriņu. Nereti uzraugošās institūcijas, arī VVD, akcentējušas resursu nepietiekamību, lai kvalitatīvi pildītu savas funkcijas. Vai spēsiet paveikt iecerēto?
Protams, resursu nepietiek arī VVD, bet nākamā gada budžeta projektā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iesniegusi priekšlikumu piešķirt papildu finanšu resursus VVD tehnoloģiju modernizācijas plāna īstenošanai. Ja valdība un Saeima tam piekritīs, iecerēto noteikti varēsim īstenot. Nākamajā gadā esam lūguši piešķirt papildu 600 tūkstošus eiro, bet katru nākamo gadu – ap vienu miljonu eiro, lai varētu augstākajā līmenī attīstīt uzraudzības tehnoloģijas, arī modernizēt informācijas sistēmas. Ja salīdzinām VVD un, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta vai VZD informācijas sistēmas, VVD šajā jomā iepalicis 16–20 gadu pagātnē. Lielu daļu darbu, ko šobrīd dara inspektori vai eksperti, varētu automātiski veikt sistēmas, līdz ar to atbrīvojot cilvēkresursus citu funkciju veikšanai.
Tehnoloģiju modernizācija VVD nodrošinās daudz efektīvāku kontroli visās kompetences jomās – efektīvāk fiksēt gaisa piesārņojumu, nelegāli izveidotus atkritumu, arī riepu, uzglabāšanas laukumus –, kas ļaus daudz savlaicīgāk reaģēt un novērst vides pārkāpumus.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 16. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Jānis
Bobs
Venera