Kādi ir priekšnoteikumi, lai Latvijā elektroenerģijas tirgus pilnīga liberalizācija būtu izdevīga visiem iesaistītajiem - iedzīvotājiem, valstij, elektroenerģijas ražotājiem un tirgotājiem?
Gribu uzsvērt, ka elektroenerģijas tirgus dalās divās nopietnās daļās - mazumtirgū un vairumtirgū, kas jau ir pilnībā atvērts. Sabiedrības satraukums galvenokārt ir par mazumtirdzniecības segmentu, precīzāk, par mazumtirdzniecības vienu ceturto daļu, jo trīs ceturtdaļas mazumtirdzniecības jau notiek brīvā tirgus apstākļos. Tikai viena ceturtā daļa mazumtirdzniecības apjoma - mājsaimniecības - pagaidām atrodas regulētā tarifa vidē.
Vairumtirgus atvēršana nenoliedzami ir būtisks ieguvums, un patlaban izveidojušies visi nepieciešamie apstākļi, lai vairumtirgus funkcionētu sekmīgi. Kopš Nord Pool biržas ienākšanas tirgū, pamatojoties uz absolūti caurredzamiem principiem, Latvijā nonāk ne tikai Latvenergo saražotā elektroenerģija, bet arī Igaunijas uzņēmuma Eesti Energia un Krievijas kompānijas Inter Rao saražotā elektroenerģija. Cena vairumtirgū jeb biržas cenas nostājas tajā līmenī, kādu veido pieprasījuma un piedāvājuma attiecības. Savukārt vairumcena tālāk veido to mazumtirdzniecības cenu, ar kuru sastopas gala patērētājs. Mazumtirdzniecībā tirgotāja peļņa ir ļoti mikroskopiska. Neviens mazumtirgotājs - vienalga, vai Latvenergo vai Baltcom, vai Enefit -, kas darbojas juridisko personu elektroenerģijas tirgū un, visticamāk, darbosies arī mājsaimniecību elektroenerģijas tirgū, nevar iegūt lielu peļņu. Parasti peļņa ir 1-2%, un šo pāris procentu robežās "šūpojas" gala cena.
Tātad lielu konkurenci mazumtirdzniecības segmentā nesagaidīsim, jo nav izdevīgi tur darboties?
Ja ar konkurenci saprot to, ka dažādiem tirgotājiem būs cenu atšķirības pat par 10-20%, varu pateikt, ka tādas piedāvājuma cenu atšķirības nebūs, jo elektroenerģijas ieguves avots visiem mazumtirgotājiem ir viens - Nord Pool birža, respektīvi, biržas Latvijas apgabals.
Pēc 2015. gada 1. janvāra, kad, visticamāk, Latvijas elektroenerģijas tirgus tiks pilnībā liberalizēts, gatavojaties strādāt asas konkurences apstākļos?
Konkurenci mēs gaidām, jo konkurence nenoliedzami jau vērojama juridisko klientu segmentā. Pēc tirgus pilnīgas atvēršanas juridiskajām personām jau pirmajos mēnešos no mums aizgāja 10% klientu - dažādas darbnīcas, autoservisi, frizētavas. Nācās pielikt lielas pūles, lai zaudēto realizācijas apjomu atgūtu. Tas ir izdevies, jo Igaunijā un Lietuvā esam atvēruši filiāles, kuras tirgo elektroenerģiju patērētājiem kaimiņvalstīs. Ja mēs sēdētu rokas klēpī salikuši, mūsu tirgus daļa tikai mazinātos.
Uzturat spēkā apgalvojumu, ka pašreizējais Starta tarifs ir zemāks par reālo elektrības cenu?
Diemžēl tas tā ir. Tarifi pēdējo reizi tika apstiprināti 2011. gada aprīlī, pagājuši trīs gadi, to laikā situācija mainījusies, noticis obligātā iepirkuma komponentes (OIK) kāpums.
Cik liela ir Latvenergo negūtā peļņa saistībā ar to, ka līdz 2014. gada beigām mājsaimniecībām tiek saglabāts Starta tarifs par pirmajām 1200 patērētajām kilovatstundām?
Tā dēvētie neieņēmumi ir apmēram 44 miljoni eiro.
Visu interviju ar Latvenergo vadītāju Āri Žīguru lasiet pirmdienas, 14.aprīļa, laikrakstā Diena!