The Conversation norāda, ka amerikāņu (arī britu) universitāšu un koledžu slepenās biedrības jeb klubi atšķiras no Rietumeiropas kontinentālajā daļā jau kopš viduslaikiem ierastajām studentu korporācijām gan ar uzsvērtu elitārismu un stingri ierobežotu biedru skaitu, gan dažādiem rituāliem, par kuriem klīst leģendas, gan to, ka liela daļa šo brālību (kaut ne visas) savu biedru vārdus neizpauž, kamēr viņi vēl ir dzīvi.
Pamatus šai tradīcijai 1750. gada 11. novembrī lika vairāki Viljama un Mērijas koledžas vecāko kursu studenti, izveidojot slepeno biedrību ar nosaukumu F. H. C. Society. Viņu mērķis bija tikties neformālā atmosfērā un apspriest dažādus aktuālus jautājumus, sākot ar politiskajiem procesiem un beidzot ar jaunākajām tendencēm zinātnes, mākslas un literatūras pasaulē, raksta All About History. Vairākus gadus tās biedrs bija arī viens no ASV valsts dibinātājiem un tās trešais prezidents Tomass Džefersons. Aktīvu darbību brālība pārtrauca ASV Neatkarības kara laikā, taču pēcāk atkal aktivizējās un pastāv vēl mūsdienās. Tagad gan to parasti dēvē par Flat Hat Club (atsauce uz tām cepurītēm, kuras amerikāņu studenti met gaisā izlaiduma svinībās).
XIX gadsimta pirmajā pusē līdzīgas slepenās brālības ASV augstskolās izplatījās kā sēnes pēc lietus. Smithsonian Magazine gan norāda, ka tās nekad nav bijušas unificētas vai centralizētas – katrā ir savas tradīcijas, rituāli, noslēpumainas zīmes, kas zināmas tikai izredzētajiem, kā arī atšķirīgs slepenības līmenis. Taču gluži tāpat kā vairāk nekā pirms diviem gadsimtiem uzņemšana šādās brālībās dod apziņu, ka esi piederīgs izredzēto pulkam.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 14. - 20. novembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!