Latvijas iedzīvotāji bieži jauc valsts un pašvaldības funkcijas. To lieliski ilustrē tāds bieži lietots termins kā "valsts bērnudārzs", lai gan šo funkciju Latvijā nodrošina vai bieži arī nenodrošina pašvaldība, un tātad – tāda valsts bērnudārza nemaz nav. Eiropa dzīvo vēl tālāk, līdz ar to arī netveramākas ir gaidas, ko gribam, lai mūsu pārstāvji Eiropas Parlamentā (EP) piepilda.
Tomēr teju 80% mūsu likumu ir balstīti dažādos ES lēmumos. Tātad tik tālu tā Eiropa tomēr nemaz nav.
Kas tad jādara topošajam EP deputātam? Zināms, ka nopietnākie politiskā tirgus spēlētāji to zina, jo regulāri pasūta dažādus sabiedriskās domas pētījumus. Dati gan ir zelts, un neviens ar tiem nemētājas, taču no atsevišķu partiju pasūtītām aptaujām Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā skaidri redzams, ka daudz būtiskāka par programmām, kuras lasot tikai kādi 3% vēlētāju, ir kandidāta personība (40%) un tas, vai vēlētājs var identificēties ar konkrēto līderi kā savu interešu pārstāvi. Vienvārdsakot, jāsūta tāds, kas māk saģērbties, smuki runāt, lai varētu lepoties vai vismaz nebūtu kauns. Vēl būtu labi, ja deputāts rūpētos par drošību, bet no bēgļiem gan labāk pa gabalu.
Jau konkrētāk par to, ko pilsoņi sagaida no EP deputātiem, var spriest, iepazīstoties ar EP biroja Latvijā veiktajiem Vēlētāju gaidu pētījumiem. To ietvaros veiktas padziļinātas intervijas 35 Latvijas pilsētās ar 250 dažādu interešu grupu pārstāvjiem, lai noskaidrotu vēlētāju gaidas. Tāpat precīzāku ainu iezīmē dažādi EP Eirobarometra dati. Atbilstoši tiem gan ES pilsoņi kopumā, gan arī Latvijas iedzīvotāji kā prioritāras vērtē astoņas politikas jomas: izaugsmi, migrāciju, drošību, sociālo aizsardzību, vidi, cilvēktiesības, patērētāju aizsardzību un Eiropas nākotni. Tātad gana plašs darbalauks, lai Eiropa un EP kļūtu par pavisam konkrētu mērķi un svarīgas kļūtu arī deputātu kandidātu vīzijas, bet jau pēcāk – darāmie darbi.
SestDiena šoreiz nolēma noskaidrot dažādu nozaru biedrību un asociāciju viedokli, kas savā ikdienas darbā ir saskārušās ar interešu lobēšanu arī Eiropas līmenī un tātad ir ar pieredzi un zināšanām par to, kādam tam eirodeputātam būtu jābūt.
Vispirms gan vēl jāatgādina – lai arī kādus zelta kalnus priekšvēlēšanu pasākumos sola deputātu kandidāti, Eiropas Savienības nākamā daudzgadu budžeta rāmis jau ir ieskicēts. Kā SestDiena noskaidroja Finanšu ministrijā, nākamajā plānošanas periodā Latvijai ir paredzēts Eiropas struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējuma samazinājums par 13%. Tas nozīmē, ka periodā no 2014. līdz 2020. gadam pieejami ir 4,876 miljardi eiro, bet nākamajā plānošanas periodā šī summa varētu samazināties līdz 4,241 miljardam eiro. Turklāt plānots arī samazināt ES līdzfinansējumu no 85% līdz 70% no projekta kopējā budžeta.
Tiesa, Latvijai vēl ir iespējas diskutēt par budžeta plāniem. ES savai jaunajai dzīvei no 2021. līdz 2027. gadam ir noteikusi piecus mērķus – gudra Eiropa, zaļa Eiropa, savienota Eiropa, sociāla Eiropa un iedzīvotājiem tuvāka Eiropa. Jāuzsver, ka pirmajām divām prioritātēm plānots arī būtiski palielināt ES finansējuma apmēru. Bet ko darīt ar pārējo?
Lomkas uz ceļiem
Ceļu nozare jau vairākus gadus ir gana skaļi raudājusi – kas nu būs, kad beigsies ES atbalsts? Labi, ES ieguldījumi ceļu infrastruktūras atjaunošanā pilnībā netiks apstādināti, taču tiks būtiski samazināti. Piemērām, šogad Latvijas ceļos tiek ieguldīti 75,5 miljoni eiro, nākamgad, kā vēsta biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) apkopotā informācija, jau mazāk – 33 miljoni eiro, bet 2021. gadā – apaļa nulle. Biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš SestDienai atgādina, ka šajā plānošanas periodā no ES Kohēzijas un ERAF fonda Latvijas ceļos investēts vairāk nekā no pašu budžeta.
"Tas jau nemaz nav tik slikti, ja vien šī ES nauda mūsu politiķiem neradītu atkarību vai pieradumu.
Esam kā narkomāni, kas ir atkarīgi no kārtējās devas – ES naudas ceļiem.
Jau nākamgad un vēl vismaz divus gadus jaunas ES naudas vairs nebūs, un "lomkas" jau palēnām sākas," skarbus vārdus netaupa Bērziņš.
"Pirmais runā ministrs, lādē savus priekštečus, stāsta, ka visiem būs jāiztiek ar mazumiņu. Bet kas notiks, ja gandrīz pusi turpat no 2000 valsts tiltiem (986 valsts un 1045 pašvaldību), no kuriem 45% ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, iekšlietu ministrs aizklapēs tāpat kā tiltu Rīgā? Var cerēt, ka viņš neko tādu nedarīs, jo gan satiksmes, gan iekšlietu ministrs taču ir no vienas partijas! Bet vai tas ir risinājums?"
Tomēr, runājot par to, ko tad gribētu sagaidīt no jaunā EP sasaukuma, Bērziņš atgādina – lai arī deputātiem būs jābalso par jauno Eiropas Komisijas sastāvu un jauno daudzgadu budžeta projektu, jaunie parlamentārieši to saņems tikai pēc tam, kad tas jau būs izgājis cauri garam procesam, tostarp par to būs vienojušies arī dalībvalstu premjeri. "EP sasaukumu darbības laiks ir īsāks par ES daudzgadu budžetu, viņi objektīvi ir vairāk ieinteresēti īstermiņa pasākumos, ar kuriem var plūkt "dividendes" dalībvalstu iekšpolitikā. Stratēģiskā plānošana viņus interesē mazāk," spriež Bērziņš. Tāpēc viņa pārstāvētā nozare esot skeptiska gan pret veco, gan jauno ES parlamentāriešu spēju ietekmēt ceļu infrastruktūru Latvijā. Turklāt primāri jau vēlmei patiesi sakārtot ceļus būtu jānāk no pašu amatpersonām, taču, kamēr, kā atgādina LCB pārstāvis, ceļu infrastruktūra būs "zem tepiķa paslaucīti sīkumi", arī neviens EP deputāts neko nespēšot.
Iespējams, naudu ceļiem varētu atrast debatēs par nākamo daudzgadu budžetu, taču sarežģīt situāciju varētu ES atbalstītais Rail Baltica projekts. Bērziņš pieļauj, ka pēc triju gadu dīkstāves būs grūti pierunāt ceļu būvniekus par līdzšinējo cenu būvēt nelielus ceļu posmus, ja būs iespēja lielākiem darbiem, kādi noteikti atradīsies Baltiju savienojošā dzelzceļa projektā.
Vairāk par "zaļu pīrāgu"
Varbūt zelta laiki gaida vides nozari, ja jau ES sola palielināt budžetu zaļajām iniciatīvām par 65%? Vai varbūt, redzot, ka politiskie vēji sāk pūst citā virzienā, par zaļiem sāks krāsoties arī neizbalināmi citu krāsu aktīvisti?
Visu interviju lasiet žurnāla SestDiena 10. - 16. maija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
paskaidrojums
EKRE
.