Tāds stūrītis pie Lubānas ezera, 1200 iedzīvotāju – tā Monvīds Švarcs raksturo Gaigalavas pagastu, kurā 1994. gadā 27 gadu vecumā tika ievēlēts par pagastveci. Pieredzes politikā Švarcam tobrīd nebija nekādas, bet vēlme strādāt liela.
"Pirms vēlēšanām, sadzīviskā kompānijā sēžot ar draugiem, runājām, ko pagastā varētu izdarīt un kāpēc citur viss kas notiek, bet pie mums nenotiek. Draugi teica: bet tad pašiem jāmēģina kaut kas darīt. Pateicoties tā brīža kompānijas bravūrai, nokļuvu politikā, lai gan pagasta līmenī to grūti saukt par politiku, tā vairāk ir vides sakārtošana," stāsta Švarcs.
1997. gada beigās, kad pēc jaunā pārstāvniecības principa veidoja rajonu padomes un tās varēja vadīt tikai pagasta priekšsēdis, Švarcs kļuva par Rēzeknes rajona padomes priekšsēdētāju, kā pats saka, bijis kompromisa persona starp dažādām interesēm. Līdz 2009. gadam Švarcs strādāja rajonā. Tagad viņš vada gandrīz simt kilometru garu novadu ar vairāk nekā 28 000 iedzīvotāju un 25 pagastiem. "Lubāns vien ir izcila dabas vērtība. Mēs to nepamanām, bet ārzemniekiem, kad viņi to ierauga, ilgi mutes ir vaļā." 1. jūnijā Monvīdam Švarcam paliek 50 gadu.
Kā kļuvāt par novada domes priekšsēdētāju?
Droši vien pateicoties arī tam, ka jau reģionālās reformas apspriešanas laikā aktīvi runāju par to, kāds novada modelis būtu efektīvāks, lai sasniegtu attīstības parametru un netiktu aizmirstas nomales. Droši vien maniem kolēģiem patika manis piedāvātais modelis. Šobrīd šis modelis strādā – tā ir reāla decentralizācija, kad katram pagastam ir noteiktas funkcijas un saimnieka sajūta gan par lēmumiem, gan naudu, jo finansējums konkrētām pagasta pārvaldes darbībām tiek aprēķināts nevis pēc politisko ambīciju līmeņa, bet pēc izmērāmiem parametriem – iedzīvotāju skaita, skolēnu skaita skolā, bērnudārznieku skaita, attāluma līdz centram, novada nozīmes objektu uzturēšanas. Piemēram, ja mums projekta rezultātā ir izveidots tūrisma attīstības centrs Bāka vai Lūznavas muiža, kas izskanējusi visā Latvijā kā unikāls kultūrvēsturisks un uzņēmējdarbību veicinošs objekts, tā ir nevis viena pagasta, bet visa novada atbildība.
Vai Rēzeknes novada lielums ir optimāls izdzīvošanai un attīstībai?
Uzskatu, ka Rēzeknes novads ir veiksmes stāsts. Statistika rāda, ka vispārēji grūtos apstākļos Latvijā esam sevi spējuši parādīt kā novadu, kas iet attīstības ceļu. Mums ir ievērojams aktīvo uzņēmēju skaits, un bezdarba līmenis no 2010. gada līdz šim brīdim samazinājies par sešiem procentiem.
Vai tas nav arī iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ?
Arī šajā ziņā esam labos parametros, mums iedzīvotāju skaits kopš 2010. gada krities tikai par 6,5 procentiem, tas ir mazākais samazinājums Latgalē! Domāju, tas ir tāpēc, ka cilvēki redz perspektīvu. Pašvaldība dara visu, lai uzņēmējs pie mums varētu veidot biznesu, un cilvēkiem pie mums ir ērti dzīvot izglītības, kultūras, aprūpes un ceļu ziņā. Ja runājam par lielās politikas neveiksmes stāstu, tā ir nespēja nacionālajā līmenī pārliecināt politiķus, ka vienlīdz svarīgi ir attīstīt laukus. Šobrīd politiķi ir aizgājuši vēlētāju pavadā – no 100 Saeimas deputātiem tikai kādus 20 ievēl lauku teritorija, pārējos – Rīga un citas lielās pilsētas. Jebkurš politiķis, protams, strādās, lai tiktu atkal ievēlēts, un rezultātā visas programmas un finansējuma avoti ir vieglāk pieejami pilsētām.
Kā šo nevienlīdzību varētu mazināt?
Teorētiski to var mainīt, koriģējot vēlēšanu likumu, lai atšķaidītu pārstāvniecību tiešās proporcionālās vēlēšanās – jābūt arī teritoriālai pārstāvniecībai. Bet vēlēšanu likuma mainīšana ir neiespējamā misija.
Jārunā arī par solidāru valsts un pašvaldību atbildību par ekonomisko situāciju. Tas ir izdarāms nevis ar mērķprogrammām, piemēram, programmu Latgales glābšanai, kas, manuprāt, ir ne tikai maz efektīva, bet drīzāk kaitnieciska. Ir jārunā par sistēmu, kādā veidā valsts izveido atbalsta programmu teritorijām, kurās ir zemāki ekonomiskie rādītāji, un tad ir vienalga, vai šī teritorija ir Latgalē, Kurzemē vai Zemgalē.
Sociālā atbalsta sistēma būtu jāsaista ar uzņēmējdarbību. Tagad esam apburtajā lokā – esam spiesti maksāt lielus pabalstus, cilvēki pie tiem pierod, necenšas situāciju mainīt, bet mums pietrūkst naudas ekonomiskās aktivitātes veicināšanai. Ja mēs tuvu 90 000 eiro izmaksājam tikai pabalstos, vajadzētu pašvaldībām daļu naudas kompensēt saimnieciskās darbības aktivizēšanai. Mums ir nodibinājums lauku ekonomiskajai attīstībai Rēzeknes novadā, kur uzņēmējam ar biznesa plānu ir iespējas saņemt līdz 3000 eiro biznesa atbalstam. Gadā tā atbalstām 12 līdz 14 projektu, un atdeve gan ar darbvietām, gan nodokļiem ir ievērojama. Ja no šiem gandrīz 90 000 eiro man būtu iespēja kaut vai 30 procentus dabūt atpakaļ, ar to varētu kārtot infrastruktūru līdz uzņēmējam. Starp citu, tagad laukos katastrofāli trūkst vetārstu...
Vai tad mājlopi laukos vēl ir?
Ir, ir. Zemes tagad ir apstrādātas, ir vairākas gaļas un piena lopkopības saimniecības, dažās jau runā par robotu slaucēju ieviešanu.
Runājot par atbalstu uzņēmējdarbībai, ja uzņēmēji uzbūvē angārus Rēzeknē un Ķekavā, Mārupē vai Ogres tuvumā, nākamajā dienā Rēzeknes angāra vērtība ir samazinājusies, kamēr pārējās minētajās vietās šos angārus varēs pārdot bez bažām.
Mazo skolu slēgšana notiek arī jūsu novadā?
Novadā nodrošinām skolēnu pārvadājumus ar 36 autobusiem 46 maršrutos, ik dienu tie kopā nobrauc 3200 kilometru. Šobrīd mums ir sešas vidusskolas. Šajā gadā lēmām par Kalnezera Katoļu pamatskolas slēgšanu, tur bija 31 skolēns. Ja ir minimālais skolēnu skaits un attiecīga skolas kvalitāte, par slēgšanu nav runas. Mazajās skolās nav zemāka kvalitāte, jautājums tikai, ar kādu materiālu jāstrādā. Laukos strādājam ar visiem bērniem, kuri nāk uz skolu. Ļoti grūti novērtēt bērna izaugsmi tikai ar centralizētajiem eksāmeniem. Ja bērnam ir problēmas ar veselību vai pat attīstību un skolotājs spēj viņu pacelt virs vidējā līmeņa, tas būtu jānovērtē. Mēs nevaram audzināt tikai olimpisko komandu, mums ir jāmāca visi. Bet ir jāvērtē skolēna izglītības kvalitātes līmenis, lai uzņemtu viņu 10. klasē. Ir absurdi paļauties uz to, ka tikai principa «nauda seko skolēnam» dēļ vidusskolas 10. klasēs tiek uzņemti tādi, kuriem, piedodiet, nav nevis spēju, bet gribēšanas tur mācīties. Nākot uz 10. klasi, ir jābūt ambīcijām iegūt augstāko izglītību.
Kā vērtējat valdības plānus samazināt ienākuma nodokli?
Nevaru izraut no konteksta kā vienu no parametriem. Šobrīd tas tiek pasniegts tā: «pašvaldības nolobēs, lai reforma netiktu ieviesta». Nekādā gadījumā – pašvaldības pašas ir ieinteresētas, lai sociāli ekonomisko spriedzi iedzīvotāju sektorā samazinātu. Bet tas nevar notikt tikai uz pašvaldību rēķina.
Jāmēģina nodefinēt valsts un pašvaldību pakalpojumu minimālie kvalitātes rādītāji. Piemēram, man nav pieņemams, ka var ilgi diskutēt par to, vai Krāslavas novadā nodrošināt vienu sabiedriskā autobusa maršruta reisu nedēļā, kas izmaksās 4–5 tūkstošus gadā, un bez diskusijām pieliek 45. reisu Rīgā, lai tur autobuss nāktu nevis ik pēc 20 minūtēm, bet ik pēc 15 minūtēm. Kur ir sociālais taisnīgums? Kur ir valsts atbildība?
Iet lielajā politikā neesat gribējis?
Manas ambīcijas ir gūt baudu, redzot rezultātu uz vietas. Otrs arguments – viedokli, kas nepieciešams reģionam, man, esot savā amatā, ir vienkāršāk caur esošajiem deputātiem dabūt Saeimā vai Ministru kabinetā. Kas attiecas uz lielo politiku, mēs joprojām slimojam ar lokālu partiju veidošanu. Tas nav kaitīgi novadu līmenī, bet Saeimā nav jāpozicionē sevi kā mazu satelītu, kas piezīžas, kur ērtāk. Ja ir koalīcijas padome, tajā pie galda ir jāsēž lielajiem, nevis daudziem satelītvīriņiem, kuri mēģina noteikt toni. To gan varētu mainīt bez Satversmes grozīšanas. Bet mēs esam tik lepni, ka no citu kļūdām nemācāmies.
Cik svarīga jums amatā ir partijas piederība?
Biju Tautas partijas biedrs, iestājos, sava drauga uzņēmēja mudināts. Mēģināju arī Tautas partijas viedoklim iebilst, lai to piezemētu, orientētu ne tikai uz Rīgā notiekošo.
Šādā amatā nav iespējams būt apolitiskam vai pielāgoties tam, kurš nāk ar tevi runāt. Ir diezgan skaidri jāpasaka, kuram virzienam tu piekrīti, un šis virziens jāuztur. Ja esi kādā partijā, ir vieglāk būt kontaktā lēmumu iniciēšanas procesā.
Kādi ir jūsu turpmākie plāni?
Tas ir atkarīgs no vēlēšanu rezultātiem, no kolēģiem, kuri tiks ievēlēti. Mēs novada laikā jau divus sasaukumus esam spējuši strādāt bez politiski veidotām pozīcijām un opozīcijām, lai gan saraksti ir vairāki. Runa ir par viedokļu, nevis politisko ambīciju dažādību. Šajā laikā tikai par dažiem jautājumiem balsošanā ir bijis jāskaita balsis. Par savu viedokli cīnāmies darba procesā, nevis publiski domes sēdēs, tās ir tikai darbs uz publiku. Šogad vēlēšanām ir iesniegti seši saraksti, mans ideālais mērķis ir, lai šie saraksti strādātu kopā.
Vai pašvaldību vadītājiem vajadzētu termiņa ierobežojumus amatā?
Ir tomēr jāpaļaujas uz cilvēkiem. Ja viņi uzskata, ka arī, piedodiet, autoritārs cilvēks, kas ilgi strādā kādā pašvaldībā, bet ar maksimālu atdevi, viņus apmierina, tam ir jāuzticas. Drīzāk vajadzētu runāt par citu lietu – juridiskās sistēmas sakārtošanu, lai nav kā pašlaik Latvijā, kad autoritāra režīma ietekme ir tik liela, ka mūsu tiesībsargājošo institūciju sistēma ar to netiek galā. Arī mēs esam saskārušies ar situācijām, kad negodprātīgi cilvēki izmanto to, ka esam tiesiska valsts, un, kamēr nav pierādīts, ka viņš ir, piedodiet, nelietis, tikmēr process ir bezgalīgs. Mums ir bijušas saimnieciskas līgumattiecības, kuras bija jālauž pēc objektīviem parametriem, bet šis process ir ildzis vairāk nekā 10 gadu. Tas nav normāli.
Intervijas ar citiem pašvaldību vadītājiem, kas amatā ir jau vismaz divas desmitgades, lasiet 19.maija žurnālā SestDiena un šīs nedēļas laikā - arī portālā Diena.lv!
Rakstu par mēriem, kas amatā ir ilgus gadus lasiet šeit - Aizsēdējušies?
Infografika par Rēzeknes novadu:
