Vai politiskie spēki jums nekad nav devuši mājienus, ka viņu partijai derētu augstāks reitings?
Nē. Vienu reizi pirms daudziem gadiem ir bijusi situācija, kad ir jautāts, cik tad ir jāmaksā, lai dabūtu labāku reitingu. Domāju, ka arī paši politiķi saprot... lai gan ne visi... bet lielākā daļa saprot, ka mēģināt manipulēt un maksāt par cipariem ir zemē nomesta nauda. Mēs esam uzdevuši cilvēkiem jautājumu, vai medijos publicētajiem partiju popularitātes reitingiem vispār var uzticēties. Tikai katrs piektais teica, ka uzticas! Tātad, ja četras piektdaļas tiem neuzticas, vai ir pamats domāt, ka tie viņus sazombē?
Kas ir uzticības krīze Latvijā, ko esat piesaucis? Īsas atmiņas sinonīms?
Tā ir atsevišķa liela tēma – kas ir uzticēšanās krīze, kā tā izskatās Latvijā un kurp mēs ar to virzāmies.
Vai tas nozīmē, ka vēlētājs neuzticas pats savai izvēlei?
Lielākā daļa vēlētāju nebalsoja par konkrēto premjeru, konkrēto koalīciju, viņi balsoja par konkrētu sarakstu, kurā konkrētiem cilvēkiem salika plusus un mīnusus. No vēlētāja pozīcijām raugoties, viņš nav balsojis par to, kas tur beigās ir sanācis! Viņam bija citi sapņi un vēlmes. To iespēju robežās, kas viņiem bija, viņi izdarīja labākās un saprātīgākās izvēles. Runa ir par sistēmu, kā tā tālāk strādā. Nevis vēlētāji ir dumji, bet sistēma nestrādā tā, kā tai būtu jāstrādā.
Gribat teikt, ka vispārējās vēlēšanas kā sistēma nav labas?
Nē, tā es neteiktu. Gribu piedāvāt citu skatu punktu. Mateja evaņģēlijā ir teikts: "Ikviena valsts, kur iekšējs naids, aiziet bojā; un ikviena pilsēta vai nams, kur iekšējs naids, nevar pastāvēt". Tā ir liela taisnība, tas ir stāsts par mūsu etnisko sašķeltību.
Etnisko sašķeltību russkij mir sludinošas imperiālistiskas valsts kaimiņos.
Var teikt arī tā. Bet, patīk tas vai ne, mēs esam pietiekami lielā mērā sašķelti, lai tas manifestētos mūsu politisko spēku izkārtojumā. Tad nonākam pie tā, ka cilvēki grib pārmaiņas, bet nevar dabūt, jo demokrātijas pamatmehānismi nestrādā.
Jo alternatīva draud ar atkrišanu atpakaļ Krievijas impērijā.
Daudzi tā uzskata. Bet, ja netiks atrisināta sašķeltības problēma, beigas pienāks jebkurā gadījumā. Taču ja šo problēmu atrisinātu, citas lietas pašas sāktu risināties.
Bet politiskā elite, kam šo problēmu vajadzētu risināt, uz tās profitē, tā viņiem ir varas saglabāšanas instruments! Manuprāt, tas ir ceļš uz nekurieni.
Arī emigrācija no Latvijas ir stāsts ne tikai par naudu, bet arī par attīstības virzienu. Ja cilvēkiem šķiet, ka valsts attīstās nepareizā virzienā, viņi mūk prom. Ja šajās vēlēšanās nekas nemainīsies, šaubos, vai nākošajās visu vairs varēs saturēt kopā. Paskatāmies uzticēšanās rādītājus varai – igauņiem šis rādītājs ir trīsreiz labāks!
Kā aptaujas tiek taisītas? Vai tālāku reģionu cilvēki tiek aptaujāti? Piemēram, arī partijai Attīstībai/Par! reitings ir kāpis. Trīs ceturtdaļas šīs partijas biedru ir rīdzinieki, tātad, ja aptaujā galvenokārt rīdziniekus, tās reitings sanāks labāks, nekā aptaujājot visā valstī. Tante Bauskā ir aptaujāta?
Ir aptaujāta. Aptaujas, no kurām nāk partiju reitingi, tiek veiktas tiešo interviju veidā, un tiek veidota nacionāli reprezentatīva nejaušā izlase, kad teorētiski visiem Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 75 gadiem ir apmēram vienāda varbūtība, ka viņiem tiks uzdoti šīs aptaujas jautājumi. Tas gan notiek tā saukto omnibusa aptauju ietvaros, tās taisām reizi mēnesī un tad pieliekam klāt jautājumu par partiju popularitāti.
Visu interviju ar Arni Kaktiņu lasiet žurnāla SestDiena 3. - 9. augusta numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Buba
TrollisJT
zvirbulēns