Mirušo skaits lielāks
1986. gada 26. aprīlī neveiksmīga drošības pārbaude Černobiļas AES Ukrainas ziemeļos beidzās ar pārkarsuša kodolreaktora sprādzienu un ugunsgrēku, kā rezultātā gaisā tika izmests milzīgs radiācijas mākonis, kas ar vēju izplatījās ne tikai virs Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas teritorijas, bet sasniedza arī tūkstošiem kilometru tālo Norvēģiju. Tas bija pasaulē lielākais kodolnegadījums, kas radīja desmit reižu lielāku radioaktīvo piesārņojumu par 2011. gadā notikušo Fukušimas AES avāriju Japānā.
No tuvējās apkaimes nekavējoties tika evakuēti aptuveni 100 tūkstoši cilvēku, no kuriem gandrīz 50 tūkstoši dzīvoja Pripjatas pilsētā, kas bija dibināta tikai 1970. gadā un tika radīta Černobiļas AES darbinieku un viņu ģimeņu izmitināšanai. Pripjata pārvērtusies par «spoku pilsētu», kurā vienīgie cilvēki ir tūristu grupas, kas ierodas, lai aplūkotu «iekonservēto» laiku.
Tiek lēsts, ka katastrofas seku likvidēšanas darbos tika iesaistīti aptuveni 600 tūkstoši cilvēku, kuri Černobiļā tika nogādāti no visas Padomju Savienības. No Latvijas seku likvidēšanas darbos piedalījās vairāk nekā 6000 cilvēku. Piecos mēnešos virs avarējušā kodolreaktora izbūvēja dzelzsbetona pārsegu. Ap Černobiļu 30 kilometru rādiusā tika izveidota slēgtā zona.
Oficiāli katastrofā bojāgājušo skaits ir 31, bet patiesais upuru skaits ir daudzkārt lielāks. Tiek uzskatīts, ka 30 gados tūkstošiem cilvēku miruši ar radiācijas izraisītām ļaundabīgām slimībām. Ukrainas Veselības ministrija lēš, ka tikai 5% no vēl dzīvajiem Černobiļas AES katastrofas seku likvidatoriem uzskatāmi par pilnīgi veseliem, vēsta CBS News. Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra 2005. gadā ziņoja, ka no 600 tūkstošiem seku likvidatoru miruši 4000.
Pēc 20 tūkstošiem gadu
Lai aizstātu 1986. gadā uzcelto «pagaidu» pārsegu virs bojātā kodolreaktora, 2010. gadā sākās darbs pie gigantiska sarkofāga, kam vismaz simts gadu vajadzēs aizsargāt apkārtējo vidi no kodolpiesārņojuma izmešiem.
Sarkofāgs, kas atgādina milzīgu dirižabļu angāru, būs 108 metrus augsts, 250 metru plats un 150 metru garš, zem tā varētu novietot ASV Brīvības statuju un Londonas Vemblija stadionu. 36 tūkstošu tonnu smago tērauda celtni paredzēts pabeigt tuvākajos mēnešos, bet gada beigās vajadzētu sākties tās novietošanai virs kodolreaktora.
Pirms tam sarkofāgā tiks uzstādītas attālināti vadāmas tehnoloģijas, ar kurām varēs droši nojaukt pašreizējo kodolreaktora aizsargapvalku un izvākt no tā bīstamos kodolatkritumus. Pagaidām vēl nav izbūvēta kodolatkritumu glabātuve, kurā izvietotu arī izlietoto kodoldegvielu no trim pārējiem Černobiļas AES kodolreaktoriem. Šim mērķim nepieciešami vēl 100 miljoni eiro, kurus cer iegūt no starptautiskajiem donoriem.
Līdz šim jaunā sarkofāga un kodolatkritumu glabātuves celtniecībai iztērēti 2,15 miljardi eiro, raksta The Wall Street Journal. Apjomīgo projektu finansēja Eiropas Rekonstrukciju un attīstības banka un vairāk nekā 40 pasaules valstis.
Diemžēl sarkofāgs nebūs brīnumnūjiņa, kas palīdzēs atdzīvināt Černobiļas AES apkaimi. «Černobiļas katastrofa izraisīja neatgriežamus vides postījumus, ko varēs just vēl tūkstošiem gadu,» teikts vides organizācijas Greenpeace šogad publicētajā ziņojumā par Černobiļu. «Nekad cilvēces vēsturē vienā kodolnegadījumā apkārtējā vidē nav izmests tik liels daudzums ilgi pastāvošu radioaktīvo izotopu.»
Pēc kodolnegadījuma radioaktīvie nokrišņi padarīja neizmantojamus 4400 kvadrātkilometrus lauksaimniecības zemes un 6800 kvadrātkilometrus meža Ukrainā un Baltkrievijā. «Tāpēc, ka daži izotopi, kas tika izmesti kodolnegadījuma laikā, saglabā radioaktivitāti desmitiem tūkstošiem gadu, apkaimes attīrīšana jāveic ne tikai pašreizējiem iedzīvotājiem, bet arī viņu pēctečiem un viņu pēcteču pēctečiem,» raksta izdevums Time, kuram Černobiļas AES vadītājs sacījis, ka apkaime kļūs apdzīvojama pēc 20 tūkstošiem gadu.