Krievijas federālā budžeta deficīts krasi palielinājies kopš 2014. gada, kad strauji samazinājās valsts galvenās eksportpreces - naftas - cenas un rietumvalstis pret Krieviju ieviesa sankcijas par Krimas pussalas aneksiju un militāro agresiju Austrumukrainā. 2014. gadā Krievijas budžeta deficīts bija 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IK), bet pērn pieauga jau līdz 2,6%. Šī gada pirmajos sešos mēnešos budžeta deficīts pieaudzis līdz 4,3% no IK.
Lai kompensētu budžetam radītos zaudējumus, Krievijas valdība ņem līdzekļus no Rezerves fonda, kas tika izveidots 2008. gadā un tiek izmantots gadījumos, kad samazinās valsts ienākumi no naftas un gāzes pārdošanas. 2014. gada sākumā Rezerves fondā atradās 87 miljardi dolāru (78 miljardi eiro), bet šī gada beigās tajā palikšot tikai 15,3 miljardi dolāru (13,8 miljardi eiro), liecina Finanšu ministrijas aplēses. Tas nozīmē, ka nākamgad kādā brīdī fonds tiks iztukšots.
Ministrija ir uzstājusi uz valdības izdevumu apcirpšanu, lai samazinātu federālā budžeta deficītu, bet saskārusies ar nopietnu pretestību, jo tas būtu politiski riskants solis pirms šogad septembrī paredzētajām Valsts domes un 2018. gada prezidenta vēlēšanām. Tāpēc plānots izmantot līdzekļus no otra valsts uzkrājumu fonda - Nacionālās labklājības fonda, ko sākotnēji nebija paredzēts izmantot, lai segtu budžeta deficītu, bet nākotnes pensiju izmaksāšanai.
Finanšu ministrija norādījusi, ka nākamajā gadā no fonda, kurā jūlija sākumā atradās 73 miljardi dolāru (65,7 miljardi eiro), tērēs 12 miljardus dolāru (10,8 miljardi eiro), 2018. gadā - 13,7 miljardus dolāru (12,3 miljardi eiro), bet 2019. gadā - 1,35 miljardus dolāru (1,22 miljardi eiro).