Nesen veiktā pētījumā, kura rezultāti apkopoti grāmatā Eiroskepticisms mazajās ES dalībvalstīs, noskaidrots, ka vairākās mazajās valstīs sajūtas pret ES varētu raksturot kā eiroreālismu. Tā ir rezervēta, bet drīzāk proeiropeiska nekā skeptiska attieksme, terminu paskaidro Saeimas deputāte un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne. Tas, viņasprāt, nozīmē, ka mazās valstis saprot - sarežģītos apstākļos labāk piedalīties un ietekmēt procesus, nekā stāvēt malā.
Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Aldis Austers Latviju raksturo kā nedaudz «mulsinošu gadījumu». 2003. gadā Latvijā atbalsts dalībai ES bija salīdzinoši zems arī pārējo Baltijas valstu vidū, eksperts stāsta. Tagad rādītājs ir nedaudz pieaudzis, lai gan attieksme kopumā ir piesardzīga. Eiroskepticisms Latvijā neesot radikāls, bet drīzāk saistīts ar cilvēku bailēm un aizdomīgumu pret svešām varām. Šādas sajūtas īpaši izteiktas krievvalodīgajā sabiedrības daļā, pētnieks secinājis. Tāpat eiroskpeticisms kopumā vairāk raksturīgs mazāk izglītotajiem, nabadzīgajiem un bezdarbniekiem. Arī krīzes laikā pieaudzis negatīvs skatījums uz ES. Pēc SKDS datiem, 2006. gadā dalību ES atbalstīja 33%, bet 2009. gadā - 23%. 2015. gadā atbalsts sasniedzis 37%.
Eiropas Komisijas pārstāvis Latvijā Andris Kužnieks atzīst, ka ES institūcijām ir komunikācijas problēmas. L. Čigāne atgādina, ka eiroskepticisma vairošanā palīdzējis tas, ka politiķi Latvijā mēdz savas kļūdas novelt uz Briseli.
Neskatoties uz to, uzticība vietējām varām ir vēl zemāka. Līdz ar to neviena no politiskajām partijām nevar viegli «izspēlēt eiroskepticisma kārti», kā tas šobrīd notiek vairākās citās Eiropas valstīs, stāsta A. Austers. Tomēr publiskajā telpā ir vērojami atsevišķi politisko līderu eiroskeptiski paziņojumi. Vietējai elitei nepatīk Briseles instrukcijas, tajā pašā laikā politiķi arī apzinās, ka ES ir svarīga loma valsts drošības nodrošināšanā.
A. Austers norāda, ka Latvijā pret eiroskepticismu palīdzējusi valsts prezidentūra ES padomē. Šajā laikā parādījies, ka Latvijai arī var būt ietekme.
Taču Luksemburgā kā vienā no ES dibinātājvalstīm un vairāku ES institūciju mītnes vietām situācija ir pavisam citāda. Eiropeiskums ir kļuvis par daļu no valsts iedzīvotāju identitātes. Skepticisms ir drīzāk saistāms ar vēlmi kaut ko uzlabot, nevis ar ES ideju kā tādu. Situācija līdzīga ir arī Portugālē. Sabiedrība tic ES idejai, tāpēc arī ir kritiska pret valstu savienības kļūdām un meklē veidus, kā to uzlabot.