Apņemšanās varētu ieviest korekcijas Latvijas līdzšinējā attīstības un politikas virzībā vairākās jomās. Piemēram, Latvijas Nacionālās attīstības plānā rakstīts: «Nav pieļaujams, ka ievērojamas lauksaimniecības zemes platības aizvien netiek izmantotas.» VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola norāda, ka jāizvērtē, vai šāds uzstādījums ir reāls, ņemot vērā vajadzību samazināt emisijas. Jau šobrīd viens no lielākajiem emisiju pieaugumiem vērojams tieši lauksaimniecības sektorā. Daļu no neizmantotajām zemēm, iespējams, vajadzētu apstādīt ar mežu. «Statistika rāda, ka mums jauno, augošo mežu ir par maz,» paskaidro A. Ozola. Tas ir tikai viens piemērs tam, kā mērķis mazināt globālo temperatūras celšanos varētu sadurties ar interesēm kādā citā nozarē, kad decembrī valstiskā līmenī sāks apsvērt konkrētus veidus, kā emisijas mazināt.
Paralēli daudziem smagiem kompromisiem, kas būs jāpanāk Latvijā, diskusijas notiks arī ES valstu starpā. EK priekšlikumus apstiprināt plānots pēc gada. Tāpēc vēl joprojām pastāv iespēja, ka arī 6% emisiju samazinājuma mērķis varētu mainīties, ja, piemēram, kāda cita valsts iebilst, ka prasība pret Latviju ir par zemu.
Likumdošanas priekšlikumus, par kuriem nacionālo pozīciju otrdien apstiprināja Latvija, apspriest sāks ES Vides ministru padomes sanāksmē pirmdien. Pirmkārt Latvija grib panākt, ka noteikumus par emisiju samazināšanu var pildīt ar lielāku elastību. Vajadzīga brīvība ikgadējo mērķu noteikšanā. Latvija arī neatbalsta, ka ikgadējo emisiju skaitīšanas sākumpunkts ir 2016.-2018. gada vidējais emisiju līmenis, jo 12 valstīm ar IKP rādītāju zem ES vidējā, tajā skaitā Latvijai, Eiropas Parlaments un Padome noteica atļauju līdz 2020. gadam emisiju līmeni palielināt.
Ir arī neskaidrības par emisiju uzskaites periodiem un metodiku. Latvija rosina, ka ir nepieciešams skaidri noteikt, kas uzskatāms par cilvēka radītām emisijām. Piemēram, jāsaprot, vai uzskaitē ierēķina arī emisijas, ko rada purvainas zemes vai citas vietas, kur nenotiek saimnieciskā darbība.
A. Ozola stāsta, ka nākamnedēļ paredzēta diskusija valstu starpā. Pēc tam sāksies darbs padomes darba grupu ietvaros, lai meklētu risinājumus un panāktu vienošanās starp valstīm. Pēc gada priekšlikumu vajadzētu apstiprināt.
VARAM informē, ka laikā līdz 2015. gadam, salīdzinot ar 2005. gadu, siltumnīcefekta gāzu emisijas pieaugušas par 1,2%. Mērķis tās samazināt par 6% ir trešais mazākais ES. Zviedrijai un Luksemburgai izmeši būs jāsamazina par 40%.