Pēc jurista domām, pie tik zemas uzticības partijām valsts pienākums ir sekmēt to paplašināšanos.
Savukārt Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens atgādināja kādas visiem zināmas «vienas sezonas partijas» piemēru - tajā bija ap 2000 biedru, bet tas negarantēja šī politiskā spēka darbību ilgtermiņā. Tā ir bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera dibinātā Reformu partija, kura skaitliskā sastāva dēļ arī nonāca grūtībās, jo nevarēja nodrošināt kongresa sasaukšanai nepieciešamo kvorumu. J. Ikstens norādīja uz attīstīto demokrātijas valstu tendenci - tajās partijas kļūst mazskaitlīgākas. Sēdē eksperti minēja, ka arī Igaunijā, kuras partijās bija 1000 biedru, tagad pietiekot ar 500.
Grib brīvāk tērēties
Nosakot stingrākus nosacījumus dalībai Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet pēc tam pēc Valsts prezidenta ierosinājuma dubultojot arī valsts budžeta finansējumu partijām, kas Saeimas vēlēšanās ieguvušas vairāk nekā divus procentus balsu, būs samazināta politiskā konkurence, uzskata J. Ikstens. Grozījumus politisko partiju finansēšanas likumā komisija vēl konceptuāli trešdien neatbalstīja, jo vēlas sagaidīt Finanšu ministrijas atzinumu par šī projekta ietekmi uz valsts budžetu. Tagad valsts katru gadu paredz 613 000 eiro partiju finansēšanai, taču Valsts prezidenta izveidotā darba grupa piedāvā šo summu dubultot, lai samazinātu politisko spēku atkarību no ziedotājiem.
Prezidents ierosinājis arī vienkāršot valsts finansējuma izlietošanas mērķi, lai partijas varētu ar šo naudu nodrošināt savu saimniecisko un politisko darbību. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) iepriekš bija konstatējis partiju pieļautos pārkāpumus, rīkojoties ar valsts iedoto finansējumu. Tās naudu tērējušas juristu pakalpojumiem, nomājot paklājus vai klājot galdus pasākumos. KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča nepiekrīt valsts līdzekļu izmantošanas iespēju paplašināšanai, jo tad būšot ļoti grūti kontrolēt to izlietošanu. Tad jau varot aizdomāties arī līdz tam, ka par nodokļu maksātāju naudu ir jārūpējas, lai partijas līderis labi izskatās. I. Jurča rosina vairāk domāt par lielo ziedotāju ierobežošanu un mazo atbalstītāju stiprināšanu.
Gandrīz puse reģionos
Grozījumus politisko partiju likumā, kā arī Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanu likumos komisija konceptuāli atbalstīja, taču grūti paredzēt, kad šīs izmaiņas partiju sistēmā Saeima varētu pieņemt galīgajā lasījumā. Plānots noteikt, ka projektu izskatīšanai otrajā lasījumā priekšlikumus varēs iesniegt līdz 15. maijam, bet jūnija beigās sāksies Saeimas sesiju starplaiks, kas ilgs līdz septembrim.
Uzņēmumu reģistra datubāzē redzams, ka Latvijā ir 75 partijas vai apvienības. Vairākām no tām uzsākts likvidācijas process - arī LPP/LC. Aptuveni puse no vairāk nekā 70 spēkiem ir reģionālās partijas - no tām lielākā daļa izveidojās pēc tam, kad darbību faktiski izbeidza jau likvidētā Tautas partija, kā arī LPP/LC. Reģionālo partiju dibināšana parādīja, ka tās ar grūtībām sapulcēja savai pastāvēšanai nepieciešamo 200 biedru klātbūtni kongresā. Ja šīs likuma izmaiņas Saeima pieņems, pašvaldību vēlēšanās vietējās partijas varēs piedalīties. Taču, lai to biedri startētu uz Saeimu, būs jāveido apvienības vai jāslēdz līgumi ar lielajām partijām un jākandidē no to saraksta.
Ja startam vēlēšanās nepieciešamo slieksni pacels līdz 500 biedriem, apgrūtinātās iespējas piedalīties tajās varētu būt arī trim spēkiem, kas startēja uz 12. Saeimu - Einara Repšes dibinātajai partijai Latvijas attīstībai, kura gan jau šajā gadā cer paplašināties līdz vismaz 500 biedru robežai. Pagaidām to nav sasniegusi arī Vienoti Latvijai, no kuras saraksta kandidēja vairāki politikas veterāni, kuri nemaz nebija tās biedri, kā arī Jaunajai konservatīvajai partijai. Saeimas komisijas sēdē vairākums runātāju atbalstoši izturējās pret ieceri noteikt lielāku partiju biedru skaitu. Politologs Ivars Ījabs pieļāva, ka tas varbūt palīdzēs partijām veidot arī profesionālāku komandu, «lai nav tā, ka ministru kandidāti ir jāpērk kā ārpakalpojums».