Komisija neizdarīja neko, lai pārliecinātu, ka diskusijas būs rezultatīvas. Arī darba grupu veidos tikai kādā no nākamajām sēdēm, bet, ja tas izdosies, tā vēl nebūt negatavos projektu, bet tikai spriedīs, vai Satversme tiešām ir jāgroza. Tiesa, steigai nav pamata, jo, ja Saeimas vairākums kādreiz izšķirtos uzticēt tautai prezidenta ievēlēšanu, šāda procedūra pirmo reizi notiktu 2019. gadā. Nākamās prezidenta vēlēšanas ir jau šā gada maija beigās vai jūnija sākumā. Tomēr vēl pirms Saeimas vēlēšanām atbalstu tautas vēlētam prezidentam izteica piecas no sešām parlamentā pārstāvētajām partijām, sēdē atgādināja Valērijs Agešins (Saskaņa). Vienotība bija vienīgā, kas iepriekš skaidri pateica, ka ir pret šo ideju.
Juridiskās komisijas sēdes darba kārtībā jautājums par tautas vēlētu prezidentu bija iekļauts, jo Saeimas vairākums bija lēmis komisijai nodot frakcijas No sirds Latvijai iesniegtos grozījumus Satversmē - tie faktiski neko daudz vairāk arī neparedzēja, ja neskaita ierosinājumu prezidentu ievēlēt uz pieciem, nevis četriem gadiem, kā ir tagad. Nepilnīgo projektu komisija noraidīja. Juridiskā biroja pārstāvis Edvīns Danovskis norādīja, ka priekšlikumu būtu nepieciešams saskaņot ar citām Satversmes normām, bet tas nozīmē, ka jāgroza vēl vairāki panti, ko iesniedzēji nebija piedāvājuši.
Bijusī Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība), kura vēlēšanās nekandidēja, atceroties savu pieredzi, Dienai atzina, ka nevienam cilvēkam nenovēlot to, ko piedzīvoja, gatavojot Satversmes preambulu. Tas esot smags darbs un ir jābūt lielai politiskai gribai, lai pamatlikumu grozītu. Taču tagad nekas par tādu vēlmi neliecina. Bijusī komisijas priekšsēdētāja arī uzskata, ka vispirms vajadzīgs likumprojekts un tikai tad ir mērķtiecīgi veidot darba grupu un uzsākt diskusiju. Turklāt to vajadzētu veidot no konstitucionālo tiesību ekspertiem, jo deputāti «to vezumu nepavilks», ja tiešām ir vēlme ko izdarīt. I. Čepāne vēl piebilda: «Tā ir ērta tēma, lai, absolūti nedomājot par saturu, izrādītos sabiedrībai. Skumji, ka tā rīkojas profesionāli juristi.» Viņai bija zināms, ka pavasarī Biznesa augstskolā Turība jau plānota konference tieši par šo tematu ar konstitucionālo tiesību ekspertu piedalīšanos.
Viens no iesniedzējiem Ringolds Balodis (NSL) ir Latvijas Universitātes profesors un pazīstams valststiesību jurists. Viņš apzinoties, ka projekts nav kvalitatīvs. Taču tas esot bijis stratēģisks solis, lai sāktos diskusija par šo sabiedrībā populāro ideju. Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (NSL) atbalstīja kolēģi, noraidot politiķu atsaukšanos uz ģeopolitisko situāciju, kuras dēļ būtu liels risks uzticēt tautai prezidenta ievēlēšanu. «Satversme tiek rakstīta uz daudziem gadiem, nevis šai situācijai,» uzsvēra G. Kūtris.
Pirms vairākiem gadiem sadarbībā ar R. Balodi, kurš toreiz vēl bija Tautas partijā, Satversmes grozījumus sagatavoja Visu Latvijai!. Tā 2009. gadā vēl atradās ārpus Saeimas un nebija apvienojusies ar Tēvzemei un brīvībai/LNNK. Arī Visu Latvijai! rosinātajā projektā bija paredzēta prezidenta ievēlēšana uz pieciem gadiem, dodot tiesības izvirzīt kandidātus vismaz 10 000 balsstiesīgo vai ikvienai partijai un partiju apvienībai, kura pēdējās Saeimas vēlēšanās guvusi pārstāvniecību parlamentā. Visu Latvijai! neizdevās panākt idejas iedzīvināšanu. Gan G. Kūtris, gan I. Čepāne atgādināja, ka Latvijas brīvvalsts laikā Saeima bija pieņēmusi 2. lasījumā izmaiņas Satversmē, kas paredzēja tautai tiesības vēlēt prezidentu. Tas notika 1934. gada maijā. Galīgais lasījums bijis paredzēts 18. maijā, bet 15. maijā notika Kārļa Ulmaņa valsts apvērsums, nodibinot autoritāru režīmu.
Bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera veidotā Konstitucionālo tiesību komisija pirms vairākiem gadiem piedāvāja Saeimai paplašināt prezidenta pilnvaras, nemainot prezidenta ievēlēšanas kārtību. V. Zatlers vēl rosināja dot prezidentam krīzes apstākļos tiesības atlaist Saeimu, neriskējot zaudēt amatu un bez referenduma procedūras. Tam Saeimā nebija atbalsta. Taču parlamentā bija pat vairākas darba grupas, kuras vērtēja izmaiņas Satversmē, atceras Inese Lībiņa-Egnere (Vienotība), kura toreiz strādāja Valsts prezidenta kancelejā. Viņa uzskata, ka tagad katrai partijai vajadzētu skaidri formulēt un pateikt savu viedokli par šo ideju un arī prezidenta pilnvaru apjomu.