Savulaik jūs akcentējāt ēnu ekonomikas problēmu apsardzes nozarē, norādot, ka pelēkais sektors kropļo konkurenci. Vai ēnu ekonomika šajā nozarē mazinājusies?
Mazinās, bet nav zudusi. Valsts ieņēmumu dienests (VID) pēdējos gados veicis daudzas pārbaudes, arī policija ir strādājusi pie tā, lai ēnu ekonomika mazinātos, taču ēnu ekonomika apsardzes nozarē joprojām pastāv. Lielākais ēnu ekonomikas risks joprojām ir tieši fiziskās apsardzes segmentā, jo ēnu ekonomika galvenokārt izpaužas kā aplokšņu algas vai shēmošana ar nodokļiem.
Šopavasar Iekšlietu ministrija paziņojusi, ka plāno virzīt izmaiņas apsardzes nozari reglamentējošajā normatīvajā regulējumā un vēl dažādas iniciatīvas, kas ir saistītas ar ēnu ekonomikas apkarošanas plānu. Šis ēnu ekonomikas apkarošanas plāns attiecas gan uz apsardzes nozari, gan plašāk uz situāciju valstī kopumā. Pozitīvais ēnu ekonomikas apkarošanā ir tas, ka valsts sektors mēģina apsardzes nozarē novērst shēmošanu, kas tika īstenota, izmantojot apakšuzņēmēju ķēdes. Es jau pirms daudziem gadiem rosināju aizliegt apakšuzņēmēju izmantošanu valsts iepirkumos, lai izvairītos no tā, ka valsts budžeta nauda nonāk pie tādiem apakšuzņēmējiem, par kuriem ir aizdomas, ka viņi darbojas tautsaimniecības pelēkajā sektorā. Taču toreiz pret manu priekšlikumu bija daudz iebildumu, ka tas kropļošot tirgu un neļaušot attīstīties mazajiem uzņēmumiem, turklāt arī no Ekonomikas ministrijas nebija atbalsta šim manam priekšlikumam. Tagad situācija ir mainījusies, un no valsts sektora puses skan viedoklis, ka apakšuzņēmēji jāiesaista pēc iespējas retāk vai no apakšuzņēmēju iesaistīšanas jāatsakās pavisam, turklāt arī apsardzes nozares uzņēmēji ir gatavi pieņemt to, ka biznesa modelis jāveido bez apakšuzņēmēju iesaistīšanas un ka apakšuzņēmēji var tikt nodarbināti tikai izņēmuma gadījumos.
Taču valsts sektora centienos ir arī negatīvais aspekts, jo diemžēl mēs redzam, ka parādās aizvien vairāk ierobežojumu uzņēmējiem. Nesen lasīju, ka ABLV Bank vadītājs Ernests Bernis raksturo pašreizējo situāciju, sakot, ka valsts cenšas bankām uzkraut aizvien lielāku atbildību. Valsts mēģina iet to pašu ceļu arī apsardzes biznesā, uzņēmējiem uzliekot dažādus slogus.
Ir arī pavīdējusi ideja izveidot Apsardzes darbības reģistru. Ko tas īsti nozīmē?
Šo ideju jau gadiem virza tā apsardzes nozares asociācija, kurā apvienojušies ārvalstu kapitāla uzņēmumi. Ir vērojama tendence veidot sistēmu, kas ir labvēlīga pašiem vērienīgākajiem apsardzes nozares spēlētājiem. Mēs, Koblenz, Latvijas mērogiem esam liels uzņēmums, mūs šī iecere nesatrauc, taču mazos un vidējos uzņēmumus tā apgrūtinās.
Apsardzes darbības reģistrā paredzēts ievietot ļoti lielu informācijas apjomu, turklāt tā būtu daudzveidīga informācija – gan par darbinieku skaitu, gan par nostrādāto stundu skaitu un darbinieku sertifikātiem, gan par apsargājamajiem objektiem, gan vēl cita veida informācija.
Mani iebildumi un vēl vairāku citu uzņēmēju iebildumi pret šāda Apsardzes darbības reģistra veidošanu ir saistīti ar to, ka jau patlaban valsts iestāžu rokās ir ļoti daudz informācijas par apsardzes nozares uzņēmumiem – piemēram, VID rīcībā ir ļoti daudz datu. Ja valsts sektors to informāciju, kas jau ir dienestu un iestāžu rīcībā, apkopotu, sakārtotu un padarītu labāk pārskatāmu, tad nevajadzētu no uzņēmējiem atkal un atkal prasīt dažādus datus. Taču tagad mums, uzņēmējiem, grib uzlikt pienākumu veidot pilnīgu jaunu reģistru no tiem pašiem datiem, kas valsts sektora rīcībā jau ir, jo ir iesniegti, piemēram, VID un policijai.
Turklāt te vēl ir tāds diskutabls aspekts, ka apsardzes nozares uzņēmumi nedrīkst tā vienkārši dot tālāk informāciju, kas ir saistīta ar viņu klientiem. Apsardzes darbības reģistra izveidošanas idejas aizstāvji apgalvo, ka reģistrs sekmēs ēnu ekonomikas apkarošanu, taču reāli ieguvumi nav redzami, tikai papildu darbs uzņēmumiem.
Te es gribu piebilst – šobrīd problēma nav apsardzes nozari reglamentējošajā likumdošanā, problēma ir tajā, ka mūsu valstī ne vienmēr efektīvi un prasmīgi tiek kontrolēta likumu ievērošana, novēršot likumpārkāpumus.
Tā vietā, lai padarītu efektīvāku likumu ievērošanas kontroli un novērstu likumpārkāpumus, vēršoties pret tiešām negodīgiem uzņēmumiem, visai nozarei – tātad arī tiem uzņēmumiem, kuri strādā godīgi, nepārkāpjot likumus, – tiek uzlikts aizvien smagāks birokrātiskais slogs. Turklāt šāda pati situācija ir arī citās nozarēs, piemēram, taksometru biznesā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 25. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Irlielāmērāticams
Pareizaisvirsraksts
Zorgs