Pārtikas e-veikalam izvēlētais nosaukums Barbora ir ļoti lietuvisks, man Barbora asociējas ar Lietuvā plaši pazīstamām personībām. Jūsuprāt, šāds – lietuvisks, nevis latvisks – nosaukums piesaista mūsu valsts iedzīvotāju uzmanību?
Barbora tiešām ir lietuviešu sieviešu vārds, latviski tas būtu Barbara, bet tajā pašā laikā šis vārds – Barbora – arī Latvijas iedzīvotājus neatstāj vienaldzīgus un šo vārdu arī mūsu valsts iedzīvotājiem ir viegli atcerēties. Šis vārds Lietuvā jau asociējas ar pārtikas piegādi uz mājām. Mēs vēlamies, lai arī Latvijā vārds Barbora asociētos ar pārtikas piegādi uz mājām, ar to, ka Barbora – tā ir gādīga sieviete, kas rūpējas par mājsaimniecības labklājību. Patlaban šo zīmolu Barbora mēs nostiprinām visas Baltijas tirgū – gan Lietuvā, gan Latvijā, gan Igaunijā.
Polijas tirgū ar zīmolu Barbora nestrādājat?
Nē, vismaz pagaidām vēl ne.
Kāds ir tipiskais pircējs jūsu vadītajā e-veikalā?
Mēs apkalpojam ļoti dažādas pircēju grupas. Pats tipiskākais pircējs ir vecumā no 25 līdz 45 gadu vecumam. Sievietes pie mums iepērkas biežāk nekā vīrieši, jo tradicionāli tieši sievietes rūpējas par visas ģimenes labklājību, par ēdienu, par to, lai viņu mājsaimniecībā nekā netrūktu. Taču tajā pašā laikā redzam, ka pie mums iepērkas arī pensijas vecumu sasniegušie seniori, kā arī jaunie vecāki, kuriem ir pavisam mazs bērns vai vairāki mazi bērni, turklāt mūsu e-veikalā iepērkas arī tādi cilvēki, kuriem īslaicīgu vai ilglaicīgu veselības problēmu dēļ jāuzturas mājās, bet kuriem nav grūtību veikt pirkumus internetā. Situācijas ir ļoti dažādas – var būt tāda situācija, kad cilvēki ikdienā dodas pēc pārtikas uz veikaliem un ietur maltītes kafejnīcās, bet tādos brīžos, kad viņiem ir ļoti saspringts darba ritms, piemēram, jāpabeidz kāds projekts, vēršas pie Barboras un iegādājas pārtiku internetā, lai netērētu laiku veikalu un kafejnīcu apmeklējumiem.
Kādi ir biežāk izvēlētie pirkumi?
Pirkumu "grozs", iepērkoties e-veikalā Barbora, neatšķiras no tipiskā pirkumu "groza", kas tiek sakomplektēts, dodoties uz veikalu un iepērkoties tur. Apmēram pusi no pirkumu "groza" veido svaigā pārtika – piena produkti, augļi un dārzeņi. Otru pusi pirkumu "groza" veido bakaleja, konservētā pārtika, ilgi uzglabājamās pārtikas preces, dažādas mājsaimniecības preces, kā arī sadzīves ķīmijas preces. Atšķirība starp mūsu e-veikalu un parasto veikalu ir tāda, ka mūsu klienti biežāk izvēlas ilgtermiņa preces, kā arī smagas preces, kuras nav ērti pašiem nest no veikala uz mājām, tāpat mūsu e-veikalā vairāk nekā parastajos veikalos pērk preces mazuļiem, piemēram, bērnu pārtiku. Tomēr es noteikti gribu uzsvērt, ka biežāk izvēlētie produkti, iepērkoties e-veikalā, ir tie paši produkti, ko bieži pērk parastajā veikalā, piemēram, kartupeļi un sieriņi Kārums. Vidējais pirkums sver vidēji 25 kilogramus, un tie ir četri pieci iepirkuma maisiņi. Ir vērojams, ka klienti plāno, kādas pārtikas preces un citas preces viņiem nepieciešamas aptuveni vienai nedēļai. Mūsu sortiments patlaban sastāv no 12 000 vienību, lielākā daļa no tām ir svaigās pārtikas preces, kā arī iepakotās pārtikas preces. Sortimentu mums nodrošina Maxima lielveikali, un patlaban ir trīs lielveikali, no kuriem mēs komplektējam preces. Jāpiebilst arī, ka ārvalstu interneta veikali gan nodarbojas ar dažādu preču tirdzniecību, bet nenodarbojas tieši ar pārtikas piegādi Latvijas patērētājiem, jo pārtikas precēm ļoti svarīga ir ātra piegāde.
E-veikals Barbora ir daļa Maxima grupas, taču Barbora nepiedāvā visu to preču sortimentu, kas atrodams Maxima veikalu plauktos. Kādēļ tā?
Mēs koncentrējamies uz to, kur mēs esam profesionāļi, un tā ir pārtikas piegāde. Mūsu primārā misija ir piegādāt kvalitatīvas un svaigas pārtikas preces. Rūpniecības preču piegāde ir sekundārs darbības virziens, ko ietekmē sezonalitāte, klientu pieprasījums un preču pieejamība, kā arī preču atlikumi veikalā.
Kādu preču grupu apgrozījums tuvākajā laikā varētu pieaugt?
Raugoties gada griezumā, interese par dažādām preču grupām ir vienmērīga, bet atšķiras sezonalitāte. Tuvojoties Ziemassvētkiem, klienti vairāk pērk piparkūkas un saldumus, un kopumā ziemā pieaug interese par citrusaugļiem. Vēl jāpiemin tas, ka no nākamā gada Latvijā būs atļauta alkohola tirdzniecība internetā. Lietuvā un Igaunijā alkohola tirdzniecība internetā jau tagad ir atļauta, un, pamatojoties uz mūsu Baltijas kaimiņvalstu pieredzi, ir prognozējams, ka Latvijā, sākoties alkohola tirdzniecībai internetā, varētu būt izmaiņas pirkumu apjomā un arī preču grupās.
Vai jūs redzat atšķirības pircēju iepirkšanās paradumos Latvijā, Lietuvā un Igaunijā?
Principā ne, pirkumu "groza" saturs ir līdzīgs, vienīgais izņēmums ir, kā jau minēju, tas, ka Igaunijā un Lietuvā internetā var tirgot alkoholu, bet Latvijā – vēl pagaidām ne. Taču, runājot kopumā par e-komerciju, jāteic, ka e-komercijas joma gan Igaunijā, gan Lietuvā ir attīstītāka nekā Latvijā – gan Lietuvā, gan Igaunijā ir lielāks to komersantu skaits, kuri darbojas e-komercijas jomā, ir lielāka konkurence, kas mudina komersantus attīstīties un tādējādi arī nodrošina tirgus izaugsmi. Vienam komersantam tikai saviem spēkiem panākt tirgus attīstību ir ļoti grūti.
Iepirkties e-veikalā Barbora var tikai Baltijas lielo pilsētu iedzīvotāji?
Latvijā mēs koncentrējamies uz Rīgu un Pierīgu, bet pakāpeniski palielinām teritoriju, kurā darbojamies, vedam pirkumus arī uz Ikšķili, Ādažiem un Kadagu, kā arī uz Ķekavu un Jūrmalu. Perspektīvā plānojam darboties aizvien plašākā mērogā, un, iespējams, tālākā nākotnē – visas Latvijas mērogā, taču pagaidām par to konkrētāk runāt vēl ir pāragri. Lietuvā strādājam trijās pilsētās – Viļņā, Klaipēdā un Kauņā, Igaunijā – Tallinā un apkārtnē. Respektīvi, tāpat kā Latvijā, arī Igaunijā un Lietuvā pamatā koncentrējamies uz lielajām pilsētām, kurās iedzīvotāju blīvums ir augsts. Taču, ja reģionos radīsies sistemātisks pieprasījums pēc mūsu piedāvājuma, izskatīsim iespēju mūsu biznesa modelī ietvert arī reģionus. Te jāpiebilst, ka mums ir arī "Pasūti, piebrauc, paņem!" serviss – klients veic pasūtījumu tiešsaistē un norāda, uz kuru veikalu aizbrauks pēc sava pirkuma, un tur pirkums viņu jau gaida. Vēl jāuzsver, ka mūsu internetveikalā pirkumus veic arī juridiskās personas, un piegādes tiek veiktas arī uz birojiem.
Nesen tika publiskots pētījums, kas parādīja, ka tikai aptuveni 5% Latvijas iedzīvotāju regulāri iepērkas internetā, savukārt Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija ļauj secināt, ka mazumtirdzniecības apjomi internetā pieaug. Kā jūs to komentētu?
Latvijā interneta tirdzniecībai ir ļoti liels izaugsmes potenciāls. Iespējams, daudziem iedzīvotājiem pietrūkst informācijas par e-veikaliem un tādēļ viņiem šķiet, ka iepirkšanās internetā viņiem nav pieejama. Piemēram, Lielbritānijā pirkumi internetā veido aptuveni 7% no visa pārtikas preču apgrozījuma, Baltijā – tikai nepilnu 1%. Protams, mēs īsā laikā nesasniegsim Lielbritānijas līmeni, taču cilvēku ikdienas paradumi Baltijā mainās, un arī Baltijas valstu iedzīvotāji aizvien biežāk izvēlas iepirkties e-veikalos.
Pastāv viedoklis, ka Dienvideiropā e-komercija attīstās lēni, jo dienvideiropieši ir ekstraverti – viņiem patīk doties uz ierastajiem veikaliem, parunāties ar pārdevējiem un tā socializēties, bet Eiropas ziemeļos e-komercija kļūst aizvien populārāka, jo cilvēki ir introverti, viņiem patīk iepirkties, neizejot no mājām vai biroja un iztiekot bez sarunāšanās ar pārdevējiem.
Protams, iepirkšanās paradumus ietekmē mentalitāte, taču kopumā digitalizācija ir tas virziens, kurā dodas visa Eiropa. Lai mainītos Latvijas iedzīvotāju ieradumi, lai pircēji kļūtu izglītotāki un lai kopumā attīstītos e-komercija, jāiegulda laiks un darbs.
Visu interviju lasiet avīzes Diena trešdienas, 20. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
jā
sorry
Zeibots