Virzība uz to, ka visas ES ekonomikai jākļūst zaļākai, patlaban ir dominējošā tēma, līdzīgi kā pirms dažiem gadiem dominējošā tēma bija bēgļu, patvēruma meklētāju un ieceļotāju uzņemšana dažādās ES dalībvalstīs, bet vēl senāk – eirozonas paplašināšanās. No EP deputātu teiktā Dienai un citiem medijiem, tiekoties pagājušajā nedēļā Briselē, bija secināms, ka vides aizsardzības tēma šobrīd ir aizēnojusi pat Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES, jo britu Brexit process ir tā ieildzis, ka daudziem jau ir pamatīgi apnicis, turklāt Briseles nostāja principā ir nemainīga: tā kā Lielbritānija pati vēlējās šķirties no ES, nevis ES vēlējās panākt Lielbritānijas izstāšanos, lai tad arī briti beidzot paši tiek galā ar sava lēmuma sekām. EP deputāti gan arī ir vērsuši uzmanību uz to, ka ir jādomā, kā novērst iespējamos apdraudējumus, kas varētu rasties dažādām nozarēm, ja Brexit galu galā notiks bez izstāšanās līguma. Jāņem vērā, ka bezvienošanās Brexit ietekme dažādās ES dalībvalstīs var atšķirties – piemēram, mūsu valstī galvenokārt tiek akcentēti sarežģījumi, kas teorētiski varētu rasties kokmateriālu eksportam, savukārt Dienvideiropas valstī Maltā ir bažas par tūrisma biznesa nākotni, jo tur tieši britu ceļotāji ir būtisks tūrisma industrijas balsts.
Jāņem vērā, ka klimata pārmaiņu novēršanas tēmas popularitāti sekmē arī tas, ka šī tēma ļauj saliedēt dalībvalstis, jo ir skaidrs, ka tīrā, nepiesārņotā vidē grib dzīvot visi ES iedzīvotāji.
Līdz ar vides aizsardzības integrēšanu ekonomikā par ES mērogā aktuālām tēmām šoruden ir kļuvusi arī aizvien plašāka digitālo risinājumu ienākšana gan tautsaimniecībā, gan eiropiešu ikdienā, kā arī ienākumu nevienlīdzības mazināšana, sociālo garantiju pastiprināšana un precīzāka sociālā atbalsta virzīšana, lai atbalstu saņemtu tieši tie cilvēki, kam tas patiešām ir nepieciešams.
Uz zaļo un digitālo pārveidi
Par ekonomikas pavēršanos zaļajā virzienā pagājušajā nedēļā Briselē runāja arī Latvijā pazīstamais politiķis, bijušais mūsu valsts Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Patlaban Dombrovskim paredzētais amats ir Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas izpildvietnieks, kuram piešķirta atbildības joma jeb, Briseles terminoloģijā sakot, "portfelis" ar nosaukumu Ekonomika cilvēku labā. "Pirmām kārtām šajos arvien lielākas globālās nenoteiktības apstākļos mans mērķis ir stiprināt Eiropas ekonomisko suverenitāti. Eiropas ekonomisko suverenitāti balsta spēcīgas nacionālās ekonomikas," uzrunā EP deputātiem, skaidrojot savu skatījumu uz EK paveicamajiem darbiem, sacīja Dombrovskis.
"Mans otrais mērķis būs izmantot fiskālo, ekonomikas un finanšu politiku, lai atbalstītu zaļo un digitālo pārveidi. Lai finansētu pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, Eiropai vajadzīgas milzīgas investīcijas – triljoni eiro nākamo desmitgažu laikā. Mums būs vajadzīgs gan publiskais, gan privātais finansējums. ES bija pirmais reģions, kas ieviesa saistošus tiesību aktus par ilgtspējīgu finansējumu. Tagad mums jāvienojas par vienotu ES klasifikācijas sistēmu jeb taksonomiju, kura palīdzēs noteikt, kas ir ilgtspējīgs. Mums arī jāizstrādā standarti zaļajām obligācijām un ekomarķējumam," skaidroja Dombrovskis un turpināja: "Zaļo un digitālo pārveidi ir iespējams sekmīgi īstenot tikai tad, ja tā tiek skatīta kā sociāli taisnīga. Tas nenotiks automātiski. Tāpēc mans trešais mērķis ir panākt, lai mūsu sociālā politika attīstītos līdz ar ekonomikas pārveidi, palīdzot uzlabot cilvēku dzīvi un panākot iekļaujošu izaugsmi. Mēs nāksim klajā ar rīcības plānu Eiropas sociālo tiesību pīlāra efektīvai īstenošanai visā ES, kā arī ierosināsim priekšlikumus regulējumam par minimālajām algām."
Dombrovski par atbildības jomu Ekonomika cilvēku labā iztaujāja EP Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, kā arī Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejas deputāti, un šajā iztaujāšanā piedalījās arī no Latvijas ievēlētie EP deputāti Nils Ušakovs (EP Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa/Saskaņa), Inese Vaidere (Eiropas Tautas partijas grupa/Jaunā Vienotība), Roberts Zīle (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa/Nacionālā apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK) un Tatjana Ždanoka (Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa/Latvijas Krievu savienība).
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 14. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
VVZ
Irlielāmērāticams
trusis nejaukais