Latvijā ir ļoti maz tā saucamo universālo uzņēmumu, kas ir plaša spektra un liek lietā teju visas digitālā mārketinga iespējas. Ir vērojamas divas galējības. Viena daļa uzņēmumu ir nofokusējušies – tie atraduši savu sociālo tīklu kanālu un ļoti labi to izmanto, bet baidās vai nevēlas testēt citus kanālus un stratēģijas. Savukārt citi uzņēmumi izmanto nedaudz no katra sociālo tīklu kanāla, bet neveic to augstā līmenī. Zelta vidusceļš ir abu paņēmienu hibrīdrisinājums. Ja esi atradis savu sociālo tīklu kanālu, ar laiku tā izmantošanā kļūsi par meistaru, taču nedrīkst aizmirst par testēšanu. Dažkārt tas nozīmē papildu investīcijas, bet bez tā iztikt nevar.
Tas, kādus sociālo tīklu kanālus izmanto Latvijas uzņēmēji, atkarīgs no konkrētās nozares, tās specifikas, konkrētā produkta un arī auditorijas, kas šos kanālus izmanto. Ja koncentrējamies tieši uz reklāmas izmantošanu, lielākā daļa vidējo un mazo uzņēmumu aktīvi izmanto brīvi pieejamās platformas Facebook un Google. Šajās platformās darbojoties, investīcijas var būt nelielas – tikai pieci vai desmit eiro, jo ieguldījumam nav t. s. zemāko griestu. Toties lielāki uzņēmumi sāk paplašināt savu sociālo tīklu kanālu klāstu, izmantojot arī mārketinga un reklāmas tehnoloģijas, lai nodrošinātu reklāmas efektivitāti. Tie uzņēmumi, kuri var atļauties eksperimentēt, noteikti izmanto relatīvi jaunos kanālus, piemēram, Snapchat un TikTok, kā arī Spotify. Lai gan tie ir vēl neapgūti lauciņi un no radošās puses tajos ir sarežģītāk ieiet, vērojama aktīvāka uzņēmumu iesaiste tieši šajos kanālos. Arī Twitter un LinkendIn ir nozīmīgi sociālo tīklu kanāli daļai Latvijas uzņēmēju – Twitter ir sevišķi piemērots eksportētājiem, bet LinkedIn specifika ir ļoti atbilstoša B2B jeb "bizness biznesam" uzņēmumiem. Tomēr svarīgākais ir pārdomāta stratēģija katrā kanālā – tas, kas strādā vienā, ne visai veiksmīgi darbosies citā.
Nav šaubu, ka daļa no Covid-19 pandēmijas laikā vērojamajām digitālā mārketinga un e-komercijas tendencēm ienākušas uz palikšanu. Lai gūtu panākumus un sasniegtu jaunas virsotnes, mārketingā jāuzņemas riski, jāveic testi un jādarbojas ārpus komforta zonas. Vienlaikus ir būtiski pievērst uzmanību detaļām. Diemžēl nereti uzņēmēji nepiemēro analītisko pieeju.
Pareizo lēmumu pieņemšanai ir izšķiroša nozīme, it sevišķi digitālajā mārketingā, kur viss ir ļoti labi saskatāms un rezultāti redzami kā uz delnas. Mūsdienās digitālā mārketinga tirgus, tāpat kā birža, ir atvērts, un, ņemot vērā ikvienas digitālo mediju platformas cīņu par auditoriju, uzvarētāji būs tie, kas būs gatavi maksāt, lai to sasniegtu.