Sarunas laikā likvidatori nenoliedz, ka īpaši no Latvijas klientiem interese par to, kad sāksies pašlikvidācija, ir ļoti liela, jo īpaši pēdējās nedēļās. Arī banka gaida lēmumu, taču apzinās, ka precedentu šādai situācijai nav bijis un tā ir jauna situācija gan bankai, gan tās uzraugiem.
Vai varētu atvērt nedaudz priekškaru un lasītājus informēt, kas īsti ir paredzēts likvidācijas plānā?
Andris Kovaļčuks: Diemžēl, pats likvidācijas plāns nav publisks, jo tas satur virkni iekšējas informācijas, tai skaitā finanšu datus, vērtējumus, piedāvātos scenārijus aktīvu pārdošanai un tamlīdzīgi. Kopumā plāns paredz virkni darbību, pasākumu, lai mēs spētu par labāko iespējamo vērtību pārdot bankas aktīvus un segt kreditoru prasījumus 100% apmērā.
Mūsuprāt, plāns ir pārliecinošs, turklāt, tas veidots konservatīvi, proti, veidots ar piesardzīgām prognozēm.
Elvijs Vēbers: No juridiskā aspekta plāns paredz arī procesus, kādā veidā tiks organizēta Likvidācijas komiteja, kā tiks pieņemti lēmumi, sadalītas atbildības, kuras ir precīzi regulētas. Ir svarīgi nodrošināt maksimālu lēmumu pieņemšanas neatkarību un arī caurspīdīgumu.
Likvidācijas komiteja - vai tā pārņems valdes funkcijas?
E.V.: Jā. Likvidācijas komiteja būs centrālā lēmumu pieņemšanas struktūrvienība, kas pārņems ne tikai bankas valdes, bet arī padomes funkcijas. Tas nozīmē, ka līdzšinējie bankas padomes un valdes locekļi savas pilnvaras zaudēs un vadību bankā pārņems likvidatori. Tas ir precīzi atrunāts un stingri definēts arī likumā. Svarīgi piebilst, ka Likvidācijas komitejā darbosies četri likvidatori, savukārt lēmumi būs spēkā tikai tad, ja tiks pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu. Tas nozīmē – no 4 likvidatoriem vismaz trijiem būs jābalso par vai pret.
Vai tādējādi paredzat, ka spēsiet nodrošināt neatkarīgu lēmumu pieņemšanu?
E.V.: Noteikti. Papildu tam, darbam piesaistīta starptautiska auditorkompānija, kas pārraudzīs virkni darbību un sniegs priekšlikumus, atzinumus, kā labāk rīkoties. Jāpiezīmē, ka tā būs viena no tā saucamajām lielā četrinieka auditorfirmām.
Kas būs jūsu pirmie darbi, kad plāns tiks apstiprināts?
A.K.: Patiesībā, darbi jau sen ir sākušies. Vispirms bija svarīgi veikt organizācijas strukturālās pārmaiņas, jo likvidējamai sabiedrībai, protams, nepieciešams citāds darbu sadalījums. Virkne funkciju vispār nav nepieciešamas, piemēram, produktu attīstība un tamlīdzīgi. Šis darbs šobrīd ir pabeigts, un arī darbinieku skaits samazināts, lai mazinātu arī administratīvās izmaksas.
Vai darbinieku atlaišanas turpināsies?
A.K.: Mums ir svarīgi, lai likvidējamais uzņēmums darbojas efektīvi un mums nav lieku tēriņu, jo viss darbs tiek veidots tā, lai kreditori saņemtu savus noguldījumus un ieguldījumus bankā. Līdz ar to, protams, darbinieku skaits pakāpeniski mazināsies. Taču, svarīgi ir nodrošināt visas nepieciešamās funkcijas, tāpēc visi lēmumi būs rūpīgi izsvērti.
Jāsaprot, ka process ir ļoti sarežģīts, jo šis būs lielākais pašlikvidācijas process, kāds Latvijā līdz šim ir bijis.
Ko darīsiet ar kredītportfeli? Pārdosiet?
A.K.: Ir vairāki scenāriji, kas vēl jāizvērtē. Negribētu šobrīd spekulēt, jo jāveic rūpīgi aprēķini. Skaidrs ir tas, ka portfelis ir vērtīgs, lielākā daļa no tā ir Latvijas uzņēmumiem un privātpersonām aizdota nauda. Vērtēsim, analizēsim, galvenais procesu nesasteigt un panākt labāko risinājumu.
Vai tiksiet galā četratā? Vai plānots piesaistīsiet ārējos konsultantus?
E.V.: Pirmkārt, bankā strādās nevis četri, bet vairāki simti cilvēku, kas ir liels atbalsts likvidācijas procesam. Atsevišķos gadījumos tiks piesaistīti arī ārējie resursi – auditori, advokāti, vērtētāji un citi, ko noteiks vairāki apstākļi, piemēram, specifisku aktīvu novērtēšana, iespējamās tiesvedības. Lai pienācīgi novērtētu bankas aktīvus, to kvalitāti, izstrādātu izmaksu kārtību, plānots piesaistīt konsultantus ar atbilstošu starptautisku pieredzi. Piemēram, neatkarīgu pašlikvidācijas plāna slēdzienu par to, ka likvidācijas plāns ir reāls, jau sniedza starptautiska auditorfirma. Protams, tas nav pašmērķis, bet redzam, ka šādā veidā varam nodrošināt efektīvāku lēmumu pieņemšanu.
Jūsuprāt, vai lēmums tiek ievilkts politisku iemeslu dēļ?
E.V.: Nevaram komentēt šādu jautājumu. Plānu esam iesnieguši, gaidām lēmumu. Mūsu pienākums ir veikt visas darbības, lai nodrošinātu visu kreditoru prasījumu izpildi.
A.K.: Varu tikai piebilst, ka banka ir ar augstu likviditāti, tās aktīvi ir pilnīgi pietiekami, lai klienti saņemtu savus noguldījumus 100% apmērā. Piemēram, jau šobrīd Latvijas bankā ir nodrošināts viens miljards eiro brīvās naudas. Varu teikt, ka esam gatavi sākt kreditoru pieprasījumu pieņemšanu, tiklīdz ir pieņemts lēmums.
Kad plānota kreditoru pieteikšanās un kādā veidā tā notiks?
E.V.: Likumdošana nosaka, ka tiklīdz FKTK pieņem lēmumu, likvidatori publicē paziņojumu Latvijas oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis, aicinot bankas klientus triju mēnešu laikā pieteikt savus kreditoru prasījumus. Lai tos pieteiktu, būs jānorāda prasījuma pamatojums un apmērs, kā arī jāuzrāda aktuālie identifikācijas un pārstāvības dokumenti.
Ņemot vērā kreditoru skaitu, pēc pieteikumu termiņa beigām būs nepieciešami aptuveni trīs mēneši, lai pieteikumus izskatītu, akceptētu un izveidotu kreditoru sarakstu. Pēc kreditoru saraksta izveides turpināsies kreditoru naudas izmaksa. Protams, tā notiks stingri saskaņā ar visām Latvijas likumdošanas prasībām, tai skaitā, kas attiecas uz nelegāli iegūtu līdzekļu
legalizācijas novēršanas prasībām un citām.
Jāpiebilst, ka kreditoriem ar noguldījuma apmēra līdz 100 000 eiro apmērā naudas izmaksa jau ir nodrošināta, izmaksājot to caur Noguldītāju garantiju fondu. Pakalpojums pieejams bankā Citadele kopš šī gada marta sākuma.
Cik ilgi varētu ilgt pašlikvidācija?
A.K.: Šo informāciju pietaupīsim citām intervijām – pēc plāna apstiprināšanas.
...
anna
Zane