Kā Covid-19 izraisītās krīzes laikā ir mainījies draudu līmenis?
Pasaule ir kļuvusi daudz trauslāka. Ierobežošanas pasākumi jau teju pusei vai pat vairāk cilvēces ir ieviesti, tam ir dažāda veida sekas, arī spriedze sabiedrības iekšienē, ekonomikā. Vai tāpēc, ka ir pandēmija, mainās arī militāro draudu iespējamība? Tā gluži nav, bet, kā jebkurā situācijā, kad ir papildu trauslums vai ievainojamība, šie riski palielinās.
Vai ir atklājušies jauni apdraudējuma paveidi?
Nevarētu teikt, ka gluži jauni, bet spilgtāk ir redzama informācijas jomas izmantošana dažādu valstisku spēlētāju interesēs. Reizē ar izteiktu pāriešanu uz attālinātu darbu, sanāksmēm un cilvēku mijiedarbību strauji ir audzis kiberdrošības risks, tai skaitā vērojams kiberkriminālais elements un arī kiberspiegošanas uzbrukumi. Tas nozīmē, ka cilvēku sistēmas tiek uzlauztas, lai iegūtu peļņu. Visklajākā un ar vislielākajām sekām ir tā dēvētā izpirkuma naudas ļaunatūra, kas, iekļūstot sistēmā, kriptē daļu no sistēmas, un šo sistēmu nevar vairs izmantot, kamēr kriminālnoziedzniekiem neizmaksā izpirkšanas naudu. Tad viņi iedod kriptatslēgu vai atkodē failus, un var turpināt strādāt. Šādi uzbrukumi tikuši mērķēti arī pret medicīnas iestādēm, kas, bez šaubām, šajā situācijā ir ļoti amorāli. Šādi uzbrukumi tiek vērsti arī pret individuāliem cilvēkiem. Noziedznieki virtuālajā vidē ir aktivizējušies.
Vai arī Latvijā kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas ir bijuši bīstami kiberuzbrukumi medicīnas iestādēm?
Latvijā tādi nav bijuši. Tas noticis citās valstīs. Bet par to vairāk informācijas būs Cert rīcībā.
Patlaban ļoti aktīvi tiek izmantota Zoom platforma dažādu sanāksmju organizēšanai. Cik droša ir tās un tai līdzīgu platformu izmantošana, arī, piemēram, valdības darba organizācijā?
Ja apspriež slepenus jautājumus, ļoti reta informācijas sistēma ir droša. Jebkurai platformai – ne tikai Zoom – ir savas problēmas. Vai tās ir pilnībā drošas? Nē, nav. Vai tajās var turpināt risināt neslepenas sarunas? Parastai informācijas apmaiņai šīs platformas ir gana drošas pašreizējā situācijā.
Ja saruna ir ārkārtīgi sensitīva, virtuālās sanāksmju platformas nav pareizais veids, kā strādāt.
Ir svarīgi ieviest papildu drošības risinājumus, piemēram, kriptēšanu, lai šīs tikšanās būtu gana drošas. Slepenai informācijas apmaiņai eksistē citas informācijas sistēmas, kurās var komunicēt, bet tās prasa pilnīgi citu režīmu – tās nevarēs no mājām izmantot.
Visu interviju lasiet avīzes Diena trešdienas, 8. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Pravietisnejaukais
Pareizaisjautājums
snm