Patlaban aizvien vairāk akcentē elektroautomašīnu ēras sākumu, uzsverot gan to draudzīgumu videi, gan citas priekšrocības salīdzinājumā ar iekšdedzes dzinēju automašīnām. Taču šīs automašīnas ir ievērojami dārgākas, turklāt arī maksimāli nobraucamais attālums ir samērā neliels. Cik nopietni varam runāt par elektroautomašīnu ienākšanu mūsu ikdienā?
Jāatzīst, ka patlaban vēl elektromobilitāte jeb elektroautomašīnas ir dārgākas nekā iekšdedzes dzinēja automašīnas, tomēr, piemēram, nupat tika samazināta viena mūsu piedāvātā elektroauto cena, proti, iepriekš tā bija 42 tūkstoši eiro, šobrīd – 32 tūkstoši eiro. Cenu ļauj samazināt jaunākās paaudzes akumulatori, jo palielinās to efektivitāte, kas sekmē kopējo ražošanas izmaksu mazināšanos. Būtībā runa ir par e-mobilitātes pieejamību un paplašināšanos, kas faktiski ir arī jau pie mūsu durvīm.
Jūsu minētie 32 tūkstoši eiro – arī šāda summa vidējam iedzīvotājam tomēr ir samērā liela, pat neskatoties uz to, ka tā jau pietuvojusies iekšdedzes dzinēju automašīnām.
Piemēram minēju komfortablu kompaktās klases auto, ar kuru jau var mērot gana lielus attālumus. Nupat prezentēti mazākās klases elektroauto, ar kuriem varēs nobraukt līdz 260 kilometriem, turklāt cena būs par 40% zemāka nekā priekštecim. Tuvākajā laikā pieredzēsim aizvien vairāk mazāku, lētāku un kompaktāku, kā arī SUV elektroautomašīnu versiju.
Turklāt būtiski – nākotnē šādām automašīnām tā sauktā "atpirkuma" cena jeb atlikuma vērtība pēc noteikta nobraukuma būs lielāka nekā identiskām iekšdedzes dzinēja automašīnām.
Ja arī elektromašīnas iegādes brīdī samaksājam vairāk, ekspluatācijas laikā izdevumi ir ievērojami mazāki nekā iekšdedzes dzinēja automašīnām. Šo niansi ikdienas patērētājs nereti neņem vērā. Arī attiecībā uz degvielas jeb šajā gadījumā enerģijas patēriņu – iekšdedzes dzinēja izmaksas uz 100 kilometriem ir vidēji ap septiņiem eiro, bet elektroauto patēriņš ir uz pusi mazāks – ap trim eiro.
Dažas no pamanāmākajām priekšrocībām ir iespēja novietot automašīnu pašvaldības maksas stāvvietā bez maksas, pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslām. Skaidrs, ka līdz ar būtisku elektroauto skaita palielināšanos šo priekšrocību vairs nebūs. Tātad priekšrocība paliks tikai ekspluatācijas izmaksas.
Būsim reālistiski – tā tiešām noteikti arī būs. Pat Oslo, kur iepriekš bija pieejama bezmaksas uzlāde, tā jau ir kļuvusi par maksas pakalpojumu, iemesls ir tas, ka Norvēģijā jau ir daudz elektroauto, savukārt Latvijā esam tikai pašā starta pozīcijā. Taču neredzu īpašu vajadzību uzturēt bezmaksas servisu, ja uz to ir attiecināmi visi vai samērā liela daļa automašīnu, jo pretējā gadījumā bezmaksas servisam jau rodas problēmas – nav līdzekļu, par ko to uzturēt. Taču pilsētu vadītājiem jāņem vērā, ka elektroauto esamību pilsētas centrā nevajadzētu arī nākotnē ļoti aplikt ar dažādiem maksājumiem, nosakot tomēr kādas priekšrocības, jo pilsētas centrā noteikti ir daudz automašīnu, kas attiecīgi nozīmē piesārņotu gaisu. Turklāt šajā gadījumā pat vairāk var runāt par skaņas piesārņojumu, līdz ar to – jo vairāk pilsētā ir elektroauto, jo tā ir veselīgāka un draudzīgāka cilvēkiem.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 12. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Trīs
Kodukalkulators
.