Nupat esat paziņojuši par Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) radītu Latvijā vēl nebijušu uzņēmējdarbības un zinātnes sadarbības iniciatīvu Industriālais doktors, kas sekmēs inovāciju radīšanu Latvijas ekonomikai. Kā dzima ideja, kas, šķiet, ir sava veida pilotprojekts sadarbībai starp zinātni un uzņēmumiem jaunā līmenī?
Šādas programmas elementi jau ir bijuši, nav gluži tā, ka šāda sadarbība būtu kaut kas pilnīgi jauns, taču šajā programmā ir pilnīgi jauna sadarbības koncepcija. Pirms aptuveni pieciem gadiem pamanījām, ka industrijai, galvenokārt lielajiem uzņēmumiem, ir nepieciešamība pēc speciālistiem ar doktora grādu, kuri varētu strādāt šo uzņēmumu pētniecības un attīstības (R&D) nodaļās. Kā izaicinājumu šajā ziņā saskatījām to, ka zinātnieki bieži izstrādāja doktora disertācijas par akadēmisku tēmu. Protams, tas ir ļoti noderīgi mums, bet ne vienmēr tas bija sasaistīts ar industrijas, tautsaimniecības vajadzībām. Izvērtējot arī pasaules pieredzi, secinājām, ka būtiski panākt, ka doktorants, kurš pēta konkrētu tēmu, ir iesaistīts sadarbībā ar industriju jau doktorantūras laikā. Sapratām, ka šāda mērķa īstenošanai nepieciešama RTU sadarbība ar industriāliem partneriem. Viens no pirmajiem mūsu iniciatīvai atsaucās LMT, ar kuru jau līdz šim RTU ir bijusi cieša sadarbība dažādos pētniecības projektos. Aptuveni pusgadu RTU un LMT pārstāvji daudzās diskusijās apsprieda tēmas, kurās varam veikt izpēti. Te ir jāsaprot – svarīgi, lai tēma, ko izvēlas doktorants, būtu aktuāla industriālajam partnerim, taču vienlaikus tikpat būtiski – lai mūsu pusē būtu pietiekama zinātniskā kompetence šo tēmu pētīt. Pusgada laikā nonācām pie diviem izpētes virzieniem – par optiskajiem tīkliem un mašīnmācīšanos –, ko pētīs divi RTU doktoranti, izstrādājot doktora disertācijas ciešā sadarbībā ar LMT.
Kā reāli tas notiks, un kas to finansēs?
Pusi finansējuma piešķirs LMT, sedzot to izpētes daļu, kas attiecas tieši uz viņu interesēm – katram projektam LMT piešķir 50 tūkstošus eiro. Otru pusi segs no RTU budžeta, jo doktorants reāli pētniecību īstenos RTU un faktiski šajos četros pētniecības gados būs darba attiecībās ar RTU un darīs visu to pašu, ko būtu darījis arī bez šāda sadarbības projekta. Un no mūsu puses šiem doktorantiem tiek prasīts izpildīt visus tos pašus kritērijus, kā ikvienam pētniekam. LMT vienīgā papildu vēlme ir, ka pētnieki regulāri sadarbojas ar LMT attīstības nodaļas speciālistiem, informē uzņēmumu par pētniecības procesa gaitu un jau paveikto, kā arī izpētes beigās izveido produkta prototipu. Šīs ir būtiskākā atšķirība no ierastā – ne vienmēr zinātnieki izpētes finālā izveido prototipu.
Nojaušu, ka ne pētnieks, ne LMT šobrīd nevar paredzēt, vai beigās izstrādātais prototips būs pielietojams praksē, vai arī tiks secināts, ka iecerētais nav īstenojams dzīvē.
Precīzi! Jo zinātnieku uzdevums šajā izpētē nav izstrādāt LMT konkrētu produktu. Taču rezultāts tik un tā būs. Jo viens ir izstrādātais prototips, taču otrs – cilvēks, kurš strādā pie šā prototipa izstrādes. Jo pēc tam, kad pētnieks būs ieguvis doktora grādu, visticamāk, pa šiem četriem gadiem abas puses būs secinājušas, ka vēlas sadarbību turpināt jau darba devēja un darba ņēmēja attiecībās.
Par zinātnieku un biznesa sadarbības nepieciešamību runāts daudzus gadus, akcentējot, ka šādā veidā varētu atrisināt divas problēmas – finansējuma trūkumu zinātnei un inovāciju trūkumu Latvijas uzņēmējiem. Vai šis būs ceļš, kā šīs abas problēmas atrisināt – novērst zinātnes «naudas badu» un vienlaikus nodrošināt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju pasaulē ar inovatīviem un augstas pievienotās vērtības produktiem vai pakalpojumiem?
Precīzi! Jo atslēgas vārds šeit ir cilvēks.
Mēs visu laiku runājam par kaut kādām abstraktām tehnoloģijām, kuras, protams, ir vajadzīgas, taču tās rada cilvēks. Un kas tad to cilvēku var izaudzināt, izskolot darbam industrijā, ja ne universitāte ciešā sadarbībā ar uzņēmumu?
Četru gadu sadarbības laikā zinātnieks daudz labāk izpratīs uzņēmējdarbības nianses, radīsies pavisam cita sinerģija, kas pēc doktora grāda saņemšanas rezultēsies saistošā darba piedāvājumā šim jaunajam zinātniekam.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 21. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
plātīzeri