Maligina: Ja nenaidotos, mantoto biznesu varētu kopīgi pārvaldīt

Prihvatizācija notika ar netīrām metodēm- tikai izmeklēti rīkļurāvēji kļuva par miljonāriem no tā, kas it kā piederēja visai tautai. Un, ņemot vērā, ka tēvu grēki piemeklē līdz septītajam augumam... Un vēl- kā teica viens man pazīstams mednieks- "Ja suns nebūtu apdihrsies, zaķis būtu noķerts!". Jūsu sugai ir rezervēts īpašs katls ellē.

čekista gēni: ka tik otram kaut ko atņemt un otru izstumt.

Kapēc pie raksta nav norādīts, ta tas ir reklāmraksts. Apmaksāta reklāma.

Lai vai kādi būtu citu bērnu mērķi, viņi ir mantinieki, un viņiem ir pilna rīcības brīvība pār savu īpašumu daļu, ja vien tēvs testamentā nav noteicis citādi. Pašlaik skaidrs ir viens, ka raksta varone nodarbojas ir milzīga apmēra finanšu krāpniecību organizētā grupā. Ja Latvija ir tiesiska valsts, tad šī dāma sēdēs cietumā. Protams, viņai ir gana daudz naudas un ietekmes, lai acīmredzamos likumpārkāpumus visi izliktos neredzam.

Blefs. Bet saprotams, kapec šis pasūtījuma raksts. Vairs variantu nav. Vai nu ar bandītiem kopā pārkost rīkles saviem vienīgajiem asinsradiniekiem vai arī sēdēt cietumā. Smaga izvēle.

Par Olaines lieluzņēmuma odiozo likteni nākas tikai priecāties. Tas ir ļoti labi, ka Olaines lieluzņēmuma odiozais liktenis kā konkrēta uvertīra analoģiskiem citiem likteņiem attiecas uz lielu uzņēmumu – vienu no lielākajām Latvijas ekonomikas ražotnēm, kuru, saprotams, pilnā mērā skāra PSKP/VDK nomenklatūras morālo kastrātu “prihvatizācija”. Respektīvi, skāra tā noziedzība, kas tika veikta pret sabiedrību, ekspropriācijai pakļaujot sabiedrības kopīpašumus. Tas bija zināms jau pašā sākumā, ka tāda mēroga noziedzība, kas kļuva pēcpadomju jauno “valstu” pamats un tajā skaitā arī “otrās” Latvijas Republikas pamats, agrāk vai vēlāk piedzīvos krahu. Noziegumi nevar būt sākums jaunai dzīvei - nevar būt sākums jauna tipa valstiskumam un jauna tipa sociālajām attiecībām. Tas bija jau no paša sākuma saprotams, ka noziedzība kļūs lāsts - “prihvatizātoru” mūžīgs nolādējums, viņu izveidotās noziegumu brīvības mūžīgs nolādējums un personiskās dzīves mūžīgs nolādējums, ko tagad izjūt nelaimīgās sie

Ja jau negribas, ka radinieki pārdod daļas, tad varbūt var izteikt labu piedāvājumu. Ja gribas normalizēt attiecības labais tonis nav liegt iespēju īpašniekiem realizēt savas intereses, lai kādas arī tās būtu.

Jāsadzīvo draudzīgi tad viss būs zajebis. Vot piemēram komūnisti, čekisti ar naclopiem kolektīvi strēbj laukā dapistās Latvijas sili un bizness rit traļi-vaļi. Rīgas satiksmē un arī iepriekš citur etniski zaglīgie latvju cūkini gadu gadiem zaga nepareizi un svoloči ar brataniem draudzīgi uz visiem laikiem viņus atšuva no treknās Rīgas siles.

Ja neprot pats nopelnīt, tad ar lielu azartu jādala mantojums, lai no tā pakamptu lielāko daļu.

Vai nenaidošanās šīs dāmas izpratnē ir bezierunu pakļaušanās viņas diktātam?