Vakar Ministru kabinets (MK) atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto 2019. gada budžeta plāna projektu. Ko nozīmē šis termins – kas ar šo plānu notiks tālāk, ņemot vērā, ka pašreizējā valdība to vairs nevar iesniegt apstiprināšanai Saeimā – tas jādara nākamajam Ministru kabinetam?
Jebkura budžeta sagatavošanu sāk no kaut kāda atskaites punkta, un tas atskaites punkts ir – kāds ir budžets pie nemainīgas politikas. Respektīvi, kā veidotos ieņēmumi un izdevumi, ja mēs ņemtu vērā visus lēmumus, kas ir pieņemti līdz šim un kam ir fiskāla ietekme. Eiropas Savienības valodā to sauc par budžetu pie nemainīgas politikas. Tas, kas parasti ir normāli, veidojot budžetu pie nemainīgas politikas, ir: mēs zinām, cik lielu varam atļauties deficītu. Un ja tas ir lielāks nekā pie nemainīgas politikas, tad rodas tā sauktā fiskālā telpa, ko aizpilda ar papildu izdevumiem jaunām politikas iniciatīvām. Bet, ja šī fiskālā telpa ir par mazu, lai to aizpildītu ar papildu finansējumu, tad attiecīgi var mainīt ieņēmumu politiku. Būtībā šobrīd ir noticis šā procesa pirmais posms, proti, kā šis budžets izskatītos pie nemainīgas politikas. Tas, ko prezentējām MK sēdē un kas mums ir jāiesniedz Eiropas Komisijā (EK), normālā situācijā 15. oktobrī mēs iesniegtu budžeta plānu, kas atbilst būtībā pilnasinīgam budžeta projektam, proti, tādam, ko valdība varētu sūtīt uz Saeimu. Taču vēlēšanu gadā – arī ES šāda situācija ir paredzēta – gadījumā, ja vēlēšanu dēļ budžeta veidošana aizkavējas, tad ir divpakāpju process. Proti, 15. oktobrī iesniedz budžeta plānu pie nemainīgas politikas, savukārt kaut kad vēlāk – kad, tas nav fiksēts, jo tas atkarīgs no tā, kā tas valstij izdodas – kad ir sagatavots pilns budžets, kuru valdība sūta uz parlamentu, tiek sagatavots arī precizētais budžeta plāns un atkal tiek nosūtīts EK. Un tad šo galīgo budžeta projektu EK vēlreiz izvērtē un attiecīgi norāda, vai tas atbilst ES noteikumiem vai ne.
Tātad šogad Latvija, iespējams, pēc kāda laika sūtīs EK vēlreiz budžeta plānu, ja kaut kas mainīsies?
Nevis iespējams, bet pilnīgi noteikti – kad tiks sagatavots pilns budžeta projekts, valdība to sūtīs gan uz Saeimu, gan arī tajā pašā brīdī uz EK.
Kas notiks situācijā, ja valdību šogad neizdosies izveidot un attiecīgi 2019. gada budžetu Saeima vēl neapstiprinās?
Nekas ļauns nenotiek. Tādu situāciju paredz likums Par budžetu un finanšu vadību – tādā gadījumā valsts katru mēnesi nākamgad, kamēr nebūs apstiprināts 2019. gada budžets, dzīvos pēc tā saucamās 1/12 daļas principa. Respektīvi – tiek sagatavots pagaidu budžets, kura izdevumi ir noteikti 1/12 daļas apmērā no šā gada budžeta izdevumu apjoma.
Visu interviju lasiet avīzes Diena otrdienas, 16. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
gorak
???
wudhgrxsrcdtrfss