LTRK ir gan valsts lielākie uzņēmumi, gan pavisam mazi, tostarp mikrouzņēmumi. To vajadzības radikāli atšķiras. Kā spējat sabalansēt intereses, tās pārstāvot?
Tiešām biedru loks mums ir ļoti raibs. Ja skatāmies uz kopējo sadalījumu, pavisam mazie uzņēmumi, mikrouzņēmumi, kur ir līdz pieciem darbiniekiem, ir ap simtu, lielākā daļa jeb aptuveni 56% biedru, pēc mūsu dalījuma, ir mazie uzņēmumi, proti, tādi, kuros darbinieku skaits ir no sešiem līdz piecdesmit. Tas nozīmē, ka pārstāvniecības pamats ir šāda kalibra uzņēmumi. Un, jāsaka, tas arī ir diezgan tipisks Latvijas uzņēmuma lielums. Ir dažādās nozarēs strādājoši uzņēmumi, ir gan eksportējoši, gan tādi, kas orientējas uz vietējo tirgu, ar dažādu kapitāla izcelsmi (publisko, privāto, vietējo, ārvalstu). Līdz ar to dabiski, ka ir situācijas, kur uzņēmēju viedokļi dalās. Kā mēs ar to tiekam galā? Nav tā, ka te sēž "viedais Endziņš" vai kāds cits no mūsu redzamākajiem cilvēkiem un saka: šis ir labi, šis – slikti, šo stutēsim, šo ne.
Tātad ir mehānisms, kā apzināt biedru viedokļus un formulējat pozīciju?
Precīzi! Ir mehānisms. Ir izveidotas 13 biedru kompetenču padomes. Katrā no tām ir vismaz deviņi biedri. Četras no tām ir nozaru padomes – tirdzniecība, rūpniecība, pakalpojumi, lauku uzņēmējdarbība. Tad ir četras interešu padomes, kur skata tā saucamos lielos horizontālos jautājumus, kas aktuāli neatkarīgi no nozares – eksports, zināšanu ekonomika (izglītības jautājumi), mazie un vidējie uzņēmumi, nacionāla mēroga stratēģijas. Un tad ir piecas reģionālās padomes, kuras savukārt apvieno uzņēmējus atbilstoši Latvijas reģionālajam griezumam. Papildu tam ir vairāk nekā desmit komiteju, kuras nodarbojas ar vēl specifiskākām tēmām, pieņemsim, būvniecībai, finanšu sektoram, transporta infrastruktūrai u. tml. Tad, lūk, tiklīdz aktualizējas kāda tēma, teiksim, kāda ministrija nāk klajā ar jaunu noteikumu vai politikas dokumenta projektu, tā vērtējumā mēs iesaistām biedrus, kuri pateikuši, ka attiecīgās tēmas viņus interesē, attiecīgais jautājums tiek izvērtēts kādā no padomēm.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena otrdienas, 20. marta, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
Dana Internasional
Burkšķis
Latvijā tādus valsts dauza