Ar kādām pārdomām klausāties Saeimas debates par administratīvi teritoriālās reformas likumprojektu?
Nav labi, ja sabiedrība dzird, ka Latvija vēl vairāk atpaliks no Lietuvas un Igaunijas. Deputātiem ir jābūt ieinteresētiem, lai reforma būtu kvalitatīva, bet ir daudz atliktu un neatbildētu jautājumu. Atbildība gulstas uz tiem, kas šo administratīvi teritoriālās reformas likumprojektu izstrādāja. Nav vairs arī kritēriju, pēc kā pašvaldības vērtēt.
Rodas dīvaina sajūta – kā var kaut ko būvēt, ja nav nekādu kritēriju?
Nesaprotu, kā Saeimas deputāts var pieņemt lēmumu, ja viņš nezina, par ko. Vairāki deputāti debatēs uzsvēra, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šo likumprojektu iesniedza, bet pati atsakās no dažiem likuma pantiem, tādējādi rodas jautājums par dokumenta kvalitāti. Nav pareizi, ja deputāts aicina ministru atbildēt, bet tas paliek bez reakcijas. Vajadzētu tomēr kāpt tribīnē un argumentēt, un tad jautājums tiktu noņemts no darba kārtības. Ja pašvaldībā deputāti domes sēdē aicinātu izpilddirektoru vai nodaļas vadītāju atbildēt uz jautājumu, nevaru iedomāties, ka šis pašvaldības darbinieks varētu neatbildēt.
Koalīcijas partijām trūkst argumentu un komunikācijas ar opozīciju?
Šāda situācija nedrīkstētu būt, ka neveidojas dialogs, ja ir vēlme iet tālāk un censties situāciju atrisināt. Bieži vien pārmetumus raidām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzienā, bet šobrīd Saeima faktiski ir pārņēmusi atbildību no Ministru kabineta. Visas problēmas Saeima ir pārņēmusi uz sevi. Klausoties debates, būtībā ir secinājums, ka nevar pieņemt ne šo, ne citus likumus, ja nav skaidru funkciju pašvaldībām un administratīvajiem reģioniem pēc reformas. Atbildes neskan. Vēl būtiskāks jautājums – kādas izmaiņas notiks valsts pārvaldē? Var, protams, teikt, ka deputātu runas atkārtojas, bet, ja būtu atbildes un kvalitatīvs dialogs, tā nenotiktu. Dialogs ir tad, ja abas puses sarunājas un argumentē savu viedokli. Tad arī lēmums ir kvalitatīvs. Atbildes interesē ne tikai opozīcijas deputātus, bet arī pašvaldības un to iedzīvotājus. Atbildes noņemtu nost spriedzi. Ja diskusijas Saeimā notiek tik ilgi, acīmredzot ir nepietiekams darbs veikts pirms tam.
Iespējams, mazliet provokatīvs jautājums, bet vai nav tā, ka koalīcija reformu skaidro, bet atbildes nav patīkamas, tāpēc tās neviens negrib dzirdēt?
Ir daudz jautājumu, bet nav nevienas konkrētas un argumentētas, pamatotas atbildes. Tas kopumā raksturo līdzšinējo darba procesu. To akcentē arī starptautiskie eksperti, uzsverot, ka nevar robežas bīdīt kā Lego klucīšus, procesam jānotiek atbilstoši demokrātijas principiem. Tagad atbildība par to jāuzņemas Saeimai. Nevajadzētu runāt tikai par sausiem likuma formulējumiem, pietrūkst šis nopietnais un vienlaikus ļoti svarīgais posms – atbilžu sniegšana.
Visu interviju lasiet avīzes Diena piektdienas, 13. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Maksis Rubeņrauts
ieteikums
Jorens