Svarīgi, lai ir skaidri spēles noteikumi

Ir tāds pamācošs gadījums no dzīves par personāla atlases konkursiem. Viesnīcā bija vajadzīga istabene. Uz pēdējo kārtu tika atlasītas trīs dāmas. Viņām visām jautāja- "Kādas būs jūsu darbības, ja numuriņā pēc klienta aizbraukšanas atradīsiet 50 EURO naudas zīmi?". Pirmā pretendente teica, ka šo naudas zīmi atdošot viesnīcas administrācijai. Otrā, ka pati centīšoties atrast klientu, kurš šo naudu pazaudējis. Trešā godīgi pateica, ka paņemšot naudu sev. Un jautājums- kuru no viņām pieņēma darbā? Atbilde- to, kurai lielāki pupi. Secinājums- ne vienmēr konkursa atlases kritēriji ir tādi, kādi norādīti konkursa nolikumā.

Sauklis - "Visi uz konkursiem" ir priekš muļķīšiem, daudz jēdzīgāk ir bez konkursiem iekortelēties konkursu komisiju žūrijās!

ka vispār nav vajadzīgi nekādi konkursi. Kandidātu izvēlas augstāk stāvošā persona, kura tad arī atbild par rezultātu. Konkursi ir atbildības izšķīdināšana līdz molekulāram līmenim, nekas vairāk. Vai tad praktiski visas pēdējo 30 gadu skandālos iesaistītās personas nebija ieceltas konkursu kārtībā?

Kādi ir konkursu rezultāti varējām redzēt, kad tika izsludināts konkurss uz LTV vadītāju vietu, un tas notika pat vairākas reizes, kad par uzvarētājiem tika atzīti ne jau tie paši labākie, bet vajadzīgie cilvēki ("nužņiki").